Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, informē Saeima.

Saeima apgalvo, ka grozījumu mērķis nav mainīt pamatprincipu, ka noziedzīgi iegūta manta pienākas sākotnējam īpašniekam, bet gan paredzēt tiesai iespēju netipiskos izņēmuma gadījumos atkāpties no mehāniskas normas piemērošanas, ja tā radītu acīmredzami netaisnīgas un nesamērīgas sekas labticīgajam ieguvējam. Tiesa katrā lietā izvērtēs visu apstākļu kopumu un savu lēmumu pienācīgi pamatos.

Izmaiņas paredz dot tiesai iespēju atstāt nekustamo īpašumu labticīgā ieguvēja īpašumā, ja īpašuma tiesības ir reģistrētas publiskajā reģistrā. Tas būtu iespējams tikai tad, ja īpašuma atdošana cietušajam konkrētajā situācijā nebūtu taisnīgs risinājums, un tiesai šāds lēmums būtu īpaši jāpamato.

Likuma izmaiņas stiprina tiesas lomu labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībā, veicinot privātpersonu tiesisko drošību un uzticēšanos īpašuma tiesību aizsardzības sistēmai. Elastīgāka un tiesību principos balstīta tiesas rīcības brīvība ļaus nodrošināt taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, vienlaikus saglabājot vispārējo principu par noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajam un stiprinot Satversmē nostiprinātos tiesiskuma, taisnīguma un tiesu varas neatkarības principus.

Izmaiņas attieksies uz gadījumiem, kurās nolēmumi taisīti no šī gada 1.janvāra. Labticīgajam mantas ieguvējam līdz šī gada 1.jūlijam jāvēršas Augstākajā tiesā ar lūgumu izskatīt jautājumu par noziedzīgi iegūtās mantas piederību.

Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.