Senāts 2026.gada 12.februārī pieņēma lēmumu, ar kuru noslēgusies tiesvedība lietā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu pret vairākiem Latvijas medijiem. Šis nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, nostiprinot būtisku precedentu datu aizsardzības un mediju tiesību jomā – ar regulas 2016/679 pārkāpuma konstatēšanu vien nepietiek, lai rastos tiesības uz kompensāciju, ja nav pierādīts konkrēts nemantiskais kaitējums, informē sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ZAB COBALT ".
Fiziska persona vērsās tiesā pret vairākiem Latvijas vadošajiem medijiem – sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) “LETA”, SIA “TVNET GRUPA”, valsts SIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” un SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi” – saistībā ar to publikācijām par Satversmes tiesas (ST) ierosinātu tiesvedību.
Ņemot vērā attiecīgās ST lietas raksturu un fiziskās personas iesniegto sūdzību, persona uzskatīja, ka medijiem nebija tiesiska pamata pārpublicēt viņa vārdu un uzvārdu. Persona pieprasīja morālā kaitējuma atlīdzību par, viņaprāt, pieļautu nelikumīgu personas datu apstrādi.
Izšķirošais pamats prasības noraidīšanai bija pierādījumu trūkums par reāla kaitējuma esību. Senāts savā lēmumā nostiprināja vairākas mediju videi būtiskas atziņas:
- ar regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti normu pārkāpumu vien nepietiek, lai rastos tiesības uz kompensāciju. Personai ir jāpierāda ne tikai pats pārkāpums, bet arī tas, ka šī pārkāpuma dēļ, tai patiešām ir nodarīts konkrēts nemantiskais kaitējums;
- tiesības uz atlīdzību rodas tikai tad, ja pastāv tieša saikne starp datu apstrādes pārkāpumu un personai radītajām negatīvajām sekām.
Senāts norādīja – tā kā prasība noraidīta pierādījumu trūkuma dēļ, tiesas kritiskie apsvērumi par mediju darbu neiegūst likumīgu spēku. Praksē tas nozīmē, ka šie secinājumi paliek vienīgi kā tiesas viedoklis bez juridiski saistošām sekām turpmākos strīdos.
