Kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt, bet noteiktos gadījumos arī profesionāli pārvaldīt, paredz Ministru kabineta 2026.gada 4.augustā atbalstītie grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Pašlaik valsts galvenokārt nodrošina arestētās mantas glabāšanu. Tomēr kriminālprocess var ilgt vairākus gadus, un šajā laikā neizmantota automašīna var zaudēt tehnisko stāvokli, neapsaimniekots īpašums var tikt bojāts, bet uzņēmuma vērtība var samazināties nepamatotu darījumu vai mantas izšķērdēšanas dēļ. Līdzšinējais regulējums ne vienmēr ļauj savlaicīgi rīkoties, lai mantas vērtību saglabātu.

Mantas nodošana pārvaldībā nenotiks automātiski. Par to katrā gadījumā lems procesa virzītājs, izvērtējot konkrētos apstākļus. Ja mantu varēs droši atstāt pie tās īpašnieka, lietotāja vai citas uzticamas personas, tā varēs palikt šīs personas pārziņā.

Pārvaldībā varēs nodot transportlīdzekļus un citu kustamo mantu, dzīvniekus, nekustamos īpašumus, uzņēmumu kapitāldaļas un akcijas, kā arī finanšu instrumentus. Pārvaldības mērķis būs saglabāt mantas vērtību, samazināt uzturēšanas izdevumus un novērst tās bojāšanu vai izšķērdēšanu.

Kustamās mantas pārvaldību paredzēts uzticēt Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Pārējo mantas veidu pārvaldības kārtību un atbildīgās iestādes noteiks Ministru kabinets.

Izmaiņas nepieciešamas arī, lai Latvija ieviestu Eiropas Savienības prasības par kriminālprocesā arestētās mantas atrašanu, iesaldēšanu, konfiskāciju un pārvaldību. Dalībvalstīm tās jāievieš līdz 2026.gada 23.novembrim.

Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.