Ražotājam vai pakalpojuma sniedzējam būs pienākums atlīdzināt radušos zaudējumus, tostarp kompensāciju par sāpēm, ciešanām un citu morālo kaitējumu, ja preces vai pakalpojuma trūkumu dēļ nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai, mantai vai datiem.
To paredz Saeimas 2026.gada 29.oktobrī galīgajā lasījumā pieņemtais Atbildības par preču un pakalpojumu trūkumu dēļ nodarīto kaitējumu likums.
Tas nosaka uzņēmēju un pakalpojumu sniedzēju atbildību par kaitējumu, ko radījušas preces vai pakalpojumi ar trūkumiem, un stiprina cietušo personu tiesības saņemt atlīdzību.
Jaunais likums attiecas ne tikai uz tradicionālajām precēm, bet arī programmatūru un citām digitālajām tehnoloģijām – operētājsistēmām, lietotnēm, datorprogrammām, mākslīgā intelekta sistēmām un citiem digitālajiem risinājumiem, ja to trūkumi radījuši kaitējumu. Vienlaikus regulējums neattiecas uz digitālu saturu, piemēram, e-grāmatām vai mediju datnēm.
Lai prasītu kompensāciju, nebūs jāpierāda uzņēmuma vaina, bet cēloņsakarība, ka precei vai pakalpojumam ir bijis trūkums un tas radījis kaitējumu. Cietusī persona ir tiesīga prasīt kaitējuma atlīdzinājumu arī par bojātiem vai iznīcinātiem datiem, ja tos neizmanto profesionāliem mērķiem.
Tāpat tas regulē pakalpojumus, kuru rezultātā tiek izgatavota, uzlabota vai pārveidota kāda lieta, kā arī pakalpojumus, kuri var tieši vai netieši ietekmēt cilvēka veselību vai dzīvību.
Regulējums attiecas arī uz gadījumiem, kad patērētāji preces iegādājas no trešajām valstīm tieši (internetā). Paredzēts, ka arī šādos gadījumos Eiropas Savienībā būs identificējams atbildīgais tirgus dalībnieks, kuru varēs saukt pie atbildības par defektīvu produktu radītu kaitējumu.
Prasību varēs celt 3 gadu laikā no dienas, kad cietusī persona uzzinājusi par preces vai pakalpojuma trūkumu radīto kaitējumu.
Jaunais likums stāsies spēkā 2026.gada 9.decembrī.
