Finansējuma trūkums, “zaļo” būvmateriālu izmaksas un priekšrocību trūkums iepirkumos Latvijas būvniecības uzņēmumiem sarežģī ilgtspējas praktisku ieviešanu.
To atklāj “Citrus Solutions” sadarbībā ar Latvijas Būvuzņēmēju apvienību veiktā 125 Latvijas būvniecības uzņēmumu pārstāvju aptauja, kurā klientu prasības uzņēmumi novērtējuši kā nozīmīgāko faktoru ilgtspējas prakses ieviešanā.
Aptauja rāda, ka Latvijas būvniecības nozarē ilgtspējas brieduma līmenis joprojām ir nevienmērīgs – uzņēmumi savu līdzšinējo pieredzi darbā ar ilgtspējas jautājumiem vidēji novērtē ar aptuveni 4,2 punktiem septiņu punktu skalā. Daļai uzņēmumu ilgtspēja jau kļuvusi par ikdienas vadības un procesu sastāvdaļu, kamēr citi šajā jomā vēl atrodas sākuma stadijā.
Starp biežāk minētajiem šķēršļiem ilgtspējas risinājumu ieviešanai 49% respondentu norāda finansējuma trūkumu, 47% – “zaļo” būvmateriālu augstās izmaksas, bet 45% – to, ka ilgtspējas prakses nerada priekšrocības privātajos un publiskajos iepirkumos. Savukārt 46% respondentu norāda, ka ilgtspējas risinājumus no viņiem neprasa sadarbības partneri un klienti.
Īpaši izteikti izmaksu faktors parādās aprites ekonomikas risinājumu ieviešanā. 62% respondentu papildu izmaksas nosauc par būtiskāko šķērsli aprites risinājumiem būvniecības projektos.
Aptauja atklāj arī būtiskas atšķirības starp dažādām ilgtspējas jomām. Par svarīgāko uzņēmumi uzskata darba drošību un nelaimes gadījumu novēršanu – 5,65 punkti no 7, kam seko darbinieku kompetenču attīstība (5,52), darbinieku labbūtība un noturēšana (5,47), kā arī ētika, caurspīdīgums un pretkorupcijas prakse (5,22).
Savukārt ar klimata ietekmes mērīšanu saistītie jautājumi pagaidām novērtēti ievērojami zemāk – siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaite un samazināšana saņēmusi 2,98 punktus, datu pārvaldība CO₂ emisiju aprēķiniem – 3,27, bet zemu emisiju būvmateriālu izmantošana – 3,33 punktus. Turklāt lielie uzņēmumi šajos jautājumos ir ievērojami priekšā mazākiem uzņēmumiem.
