Eiropas Savienības Tiesa noraidījusi Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja prasību atcelt Eiropola datu apstrādes regulējuma grozījumus. Tiesa secinājusi, ka uzraugs nav pierādījis savu tiesisko stāvokli tieši ietekmējošu aizskārumu. Spriedumā netika izlemts, vai apstrīdētā datu glabāšanas kārtība atbilst datu aizsardzības prasībām.
Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2026.gada 17.novembra spriedumā lietā C-698/23 P EDAU/Parlaments un Padome atstāja spēkā Vispārējās tiesas nolēmumu, ar kuru Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) prasība atzīta par nepieņemamu. Strīds radās pēc tam, kad EDAU konstatēja, ka Eiropols ilgstoši glabājis personas datus, nenoskaidrojot, vai attiecīgās personas ietilpst tiesību aktos noteiktajās datu subjektu kategorijās.
EDAU 2022.gada janvārī uzdeva Eiropolam noteiktos termiņos datus iedalīt attiecīgajās kategorijās vai tos dzēst. Taču vēlāk Eiropas Parlaments un ES Padome pieņēma regulu (ES) 2022/991, paredzot pārejas noteikumus, kas ar konkrētiem nosacījumiem ļauj turpināt jau saņemto datu apstrādi notiekošu kriminālizmeklēšanu vajadzībām. EDAU uzskatīja, ka šādi tiek vājināta tā lēmuma iedarbība un apdraudēta uzraudzības neatkarība, tādēļ apstrīdēja šīs normas tiesā.
EST skaidroja, ka EDAU, lai arī ir neatkarīga ES uzraudzības iestāde, nav tāda ES iestāde, kas var prasīt tiesību akta atcelšanu bez īpaša pamatojuma. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263.panta ceturto daļu tam bija jāpierāda, ka apstrīdētās normas to skar tieši un individuāli. Tiesa konstatēja, ka pārejas noteikumi nav mainījuši EDAU uzdevumus, pilnvaras, pienākumus vai neatkarības garantijas un nav atcēluši tā iepriekš pieņemto lēmumu.
Līdz ar to EST atzina, ka EDAU nav pierādījis prasības celšanai nepieciešamo tiešo skārumu, un atstāja spēkā prasības noraidījumu kā nepieņemamu. Sprieduma būtība ir procesuāla — tas nav vērtējums par Eiropola veiktās personas datu apstrādes tiesiskumu.