Piedāvājam februāra “iBizness” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – darbinieki un algas

2026.gads Latvijas darba tirgū iezīmēs pārejas posmu no straujas pielāgošanās uz strukturētāku attīstību. Iepriekšējos gados darba tirgu būtiski ietekmēja pandēmijas sekas, ģeopolitiskā nestabilitāte un straujā digitalizācija, toties 2026.gadā arvien lielāka nozīme būs ilgtspējai, produktivitātei un darbinieku kompetencēm. Publikācijā “Darbinieku un algu prognozes 2026.gadā” (iBizness.lv, 11.02.2026.) skaidro Māris Silinieks.

Autors norāda, ka šogad darba devēji konkurēs ar darba saturu, attīstības iespējām un organizācijas spēju pielāgoties pārmaiņām.

Runājot par nozarēm, kurās 2026.gadā būs liels darbinieku pieprasījums, M. Silinieks izceļ informācijas tehnoloģiju (IT), veselības un sociālās aprūpes un inženierzinātņu un enerģētikas nozari.

“2026.gadā algu pieaugums Latvijā saglabāsies, taču tas būs mērenāks un selektīvāks nekā iepriekš,” skaidro autors, norādot, ka darba tirgus būs pakļauts ārējiem spēkiem. “Uzņēmumiem būs jāspēj ātri reaģēt uz starptautiskām pārmaiņām, jādiversificē klientu portfelis un jāiegulda darbinieku kompetencēs.”

“2026.gadu Latvijas darba tirgū iezīmēs kvalitāte, nevis kvantitāte. Uzņēmumi, kas laikus ieguldīs darbinieku attīstībā, elastīgās darba formās un ilgtspējīgā personāla politikā, iegūs būtisku konkurences priekšrocību. Savukārt darbiniekiem šis būs laiks, kad prasmes un attieksme kļūs svarīgākas par amata nosaukumu,” ir pārliecināts M. Silinieks.

2.vieta – iepakojuma prasības

2026.gada 12.augustā spēkā stāsies jaunā Iepakojuma regula, kas ir piemērojama arī Latvijā. Kas jāņem vērā uzņēmējiem? To publikācijā “Būtiski mainās prasības iepakojumam” (iBizness.lv, 23.02.2026.) skaidro Lūcija Strauta.

“Iepakojuma regula izstrādāta, lai risinātu ar vides piesārņojumu, kā arī patērētāju drošību un informētību saistītas nepilnības. Lielākā daļa Iepakojuma regulas normu aizstās pašreizējo direktīvu par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kura pārņemta nacionālajos likumos,” norāda autore. “Uzņēmumiem jāgatavojas virknei pārmaiņu, tostarp jaunām prasībām iepakojuma dizainam un ilgtspējīgai izmantošanai, kā arī jauniem pienākumiem ražotājiem, izgatavotājiem un izplatītājiem. Atsevišķas prasības attieksies arī uz tiešsaistes platformām. Regula paredz ražotāju reģistra ieviešanu un pienākumu nodrošināt iepakojumam atbilstības deklarāciju.”

Viņa skaidro: “Latvijā līdz šim ar iepakojuma atbilstības un iepakojuma atkritumu apriti saistītie pienākumi galvenokārt bija norādīti Iepakojuma likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā un uz tiem balstītajos Ministru kabineta noteikumos. Tagad, kad daļa šo prasību tiks iekļauta Iepakojuma regulā, nacionālās normas, kas dublē vai ir pretrunā regulas noteikumiem, būs jāatceļ līdz 2026.gada 12.augustam. Šobrīd rit darbs pie nepieciešamo grozījumu pieņemšanas.”

“Latvijas uzņēmumiem ir ieteicams laikus pielāgoties jaunajam regulējumam, jo tas ietekmēs ikdienas darbību gan vietējā, gan Eiropas Savienības tirgū,” ir pārliecināta L. Strauta. “Pamatā visiem uzņēmumiem, kuri paši iepakojumu neražo, bet iepērk, jau laikus vēlams izpētīt, vai pašreizējie piegādātāji nodrošina atbilstību un kā tie plāno ieviest regulas prasības praksē. Jāpārliecinās, ka pēc Iepakojuma regulas noteiktā termiņa piegādātāja iepakojums atbilst jaunajām prasībām. Izstrādājot preču iepakojuma gala dizainu un marķējumu, jāpārbauda, vai tajā ietverta marķējuma obligātā informācija un apzīmējumi, ko paredz Iepakojuma regula. Tirgotājiem, tajā skaitā internetveikaliem, iepakojot sūtījumus, ieteicams izvērtēt iepakošanas procedūru – vai iepakojums tiek izmantots pēc iespējas mazāk, ir vieglāks un bez tukšām spraugām un vietām.”

3.vieta – digitāla personālvadība

Pēdējo 3–5 gadu laikā personālvadībā priekšplānā izvirzījusies digitālā transformācija – procesu pārcelšana uz IT sistēmām un automatizācija. Kā personālvadības risinājumi var palīdzēt efektivizēt uzņēmuma ikdienas darbu? To publikācijā “Personālvadības procesu digitalizācija” (iBizness.lv, 12.02.2026.) skaidro Daiga Kiopa.

Autore norāda: “Nav noslēpums, ka cilvēkresursi ir viena no lielākajām izmaksu pozīcijām. Jo vairāk procesu uzņēmums var automatizēt, atvieglojot ikdienas darbu dažāda līmeņa darbiniekiem – vadītājiem, personālvadības speciālistiem –, jo vairāk laika var ietaupīt un veltīt citiem pienākumiem. Tieši monotonais rutīnas darbs ir tas, ko veiksmīgi var digitalizēt.”

“Procesu automatizācija sniedz virkni būtisku ieguvumu. Efektivizējot procesus, uzņēmums paaugstina personālvadības speciālistu motivāciju, atvieglo vadītāju darbu, piemēram, atvieglo koordinējošas un informatīvas funkciju veikšanu. Vienlaikus mazinās arī datu kļūdas un uzlabojas to kopējā kvalitāte. Savukārt darbiniekiem daudz ātrāk un pārskatāmāk ir pieejama ikdienā nepieciešamā informācija,” atklāj D. Kiopa.

“Savulaik pastāvēja mīts, ka automatizācijas risinājumi ir piemēroti un investīcijas atmaksājas tikai lieliem uzņēmumiem. Šobrīd ikviens uzņēmums darbojoties raugās uz globālo tirgu un attīstības perspektīvu, līdz ar to neatkarīgi no uzņēmuma lieluma ir svarīgi domāt par procesu efektivitāti un konkurētspēju,” norāda autore. Viņa piebilst, ka “jo lielāks uzņēmums, jo svarīgāk tam ir, lai darbinieku pašapkalpošanās portāls iekļautos pārējās sistēmās kā īstais puzles gabaliņš. Šiem uzņēmumiem ir svarīgi, lai visa kopējā uzņēmuma IT ekosistēma ir kā viens dzīvs organisms, kurā neiztrūkst neviena fragmenta, lai viss process būtu labi pārskatāms, pārvaldāms un nepieciešamības gadījumā būtu iespēja izgūt nepieciešamos datus”.