Ierosināta lieta par normu, kas noteic aizliegumu iegūt nekustamo īpašumu vai tā daļu Latvijā tādām juridiskajām personām, kurās Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederīgajiem tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vismaz 25% no ieguldījuma vai attiecīgās juridiskās personas pamatkapitāla daļām (akcijām) vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, informē Satversmes tiesa.
Lietā “Par Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likuma 2.panta 5.punkta atbilstību Satversmes 1., 91.pantam, 105.panta pirmajiem trīs teikumiem un Līguma par Eiropas Savienības darbību 63.panta 1.daļai” pieteikuma iesniedzēja ir komercsabiedrība, kas pilnībā pieder Krievijas pilsonei, kura Latvijā ir saņēmusi Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Tās līdzšinēja komercdarbība ir saistīta ar nekustamo īpašumu iegādi, atjaunošanu un pārdošanu. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma liedz tai turpināt šāda veida komercdarbību, uz kuru tā paļāvās ilgtermiņā. Tādējādi apstrīdētā norma aizskarot pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105.panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu un pārkāpj Satversmes 1.pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
Apstrīdētā norma pieteikuma iesniedzēju tās kapitāldaļu piederības dēļ arī nostādot nevienlīdzīgā situācijā ar citām juridiskām personām, kuru tiesības iegūt īpašumā nekustamos īpašumus nav ierobežotas. Vienlaikus tā paredzot nepamatoti vienādu attieksmi pret juridiskām personām, kuras pieder tādiem Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem Latvijā ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss, un tādām juridiskām personām, kas pieder Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem bez šādas atļaujas vai statusa. Tādēļ apstrīdētā norma neatbilstot arī Satversmes 91.pantā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un diskriminācijas aizlieguma principam. Tāpat apstrīdētā norma neatbilstot arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 63.panta 1.daļai, jo paredzot neattaisnojamu kapitāla brīvas aprites ierobežojumu.
Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 2026.gada 23.martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2026.gada 21.jūnijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
