Piedāvājam februārī “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – PVN deklarācija ar e-rēķiniem

Kam jāpievērš uzmanība, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniedzot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju, kurā pirmo reizi parādās strukturētie rēķini? Vai drīkst datus, kas automātiski uzrādās EDS, neņemt vērā un deklarāciju sagatavot no grāmatvedības datiem? Uz šiem jautājumiem publikācijā “Pirmā PVN deklarācija ar e-rēķiniem – kas jāņem vērā?” (iFinanses.lv, 18.02.2026.), kas februārī bijusi lasītākā, atbildi sniedz VID.

“Izmantojot VID EDS izstrādāto funkcionalitāti, plānots piedāvāt iespēju PVN deklarāciju un tās pielikumus daļēji aizpildīt ar VID rīcībā esošo PVN e-rēķinu datiem,” norāda VID pārstāvji, akcentējot, ka šādu iespēju uzņēmumi varēs izmantot brīvprātīgi. “Vienlaikus arī turpmāk varēs sagatavot PVN deklarāciju un tās pielikumus kā līdz šim, izmantojot grāmatvedības programmas datus.”

VID skaidro: “Aizpildot taksācijas perioda deklarāciju, jāpievērš uzmanību tam, vai visi taksācijas periodā veiktie darījumi ir uzrādīti pareizajās PVN deklarācijas rindās, vai nav iekļauti izrakstītie, bet neapmaksāti avansa rēķini, kā arī anulētie darījumi. PVN deklarācijā var iekļaut tikai apmaksātu PVN avansa rēķinu.”

“PVN rēķinu izrakstīšana strukturētā elektroniskā formā neietekmē taksācijas periodā veikto darījumu uzrādīšanu PVN deklarācijā. Proti, neatkarīgi no PVN rēķinu izrakstīšanas veida, sagatavojot PVN deklarācijas un to pielikumus, jāievēro Pievienotās vērtības nodokļa likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” noteiktās prasības,” uzsver VID.

2.vieta – grāmatvedis atvaļinājumā

Arī februāra lasītāko rakstu TOP 3 2.vietā ierindojies jautājums par e-rēķiniem.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.749 “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam” 14.punktam e-rēķinu VID iesniedz vienu reizi ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas. Kā izpildīt šo nosacījumu uzņēmumā, kurā ir viens grāmatvedis, kurš devies ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, kura viena daļa nedrīkst būt īsāka par 2 nepārtrauktām kalendāra nedēļām atbilstoši Darba likuma 149.panta 2.daļai? Uz šo jautājumu publikācijā “Kā iesniegt e-rēķinu VID, ja grāmatvedis ir atvaļinājumā?” (iFinanses.lv, 06.02.2026.) atbildi sniedz VID.

MK noteikumu Nr.749 17.punktā noteikts, ka gadījumā, ja e-rēķinu nav iespējams iesniegt 5 darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas dienas iemeslu, kas nav saistīti ar sistēmas darbības traucējumiem, to var iesniegt vēlāk – 30 dienu laikā.

3.vieta – pamatlīdzeklis nulles vērtībā

Februāra lasītāko rakstu TOP 3 noslēdz publikācija “Ko darīt ar pamatlīdzekli nulles vērtībā?” (iFinanses, 13.02.2026.). Tajā Modrīte Johansone atbild uz lasītāja jautājumu – “Uzņēmumā aktīvi vērtībā virs 400 eiro tiek atzīti par pamatlīdzekli. No 2023.gada viena šāda pamatlīdzekļa vērtība ir 0 eiro, bet tas vēl tiek izmantots saimnieciskajā darbībā. Šogad šis pamatlīdzeklis tika pārkrāsots, pielabots, darbi izmaksāja 166 eiro. Vai pamatlīdzeklis jāņem uzskaitē 166 eiro vērtībā? Vai jāaprēķina amortizētās aizstāšanas izmaksas?”.

Autore norāda, ka šādas situācijas ir diezgan bieža parādība uzņēmumā. “Šādos gadījumos aktuāls kļūst jautājums par izdevumu uzskaiti, kas radušies pēc pamatlīdzekļa vērtības pilnīgas norakstīšanas, piemēram, veicot tā uzlabošanu, remontu vai tehnisko atjaunošanu.”

“Pamatlīdzekļa bilances vērtība 0 eiro pati par sevi nenozīmē, ka pamatlīdzeklis būtu izslēdzams no uzskaites. Tas norāda tikai to, ka, sākot pamatlīdzekļa ekspluatāciju, tam nav noteikta pareiza nolietojuma norma,” norāda M. Johansone.

Viņa norāda: “Ja pārkrāsošanas un pielabošanas darbi pagarina pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku vai būtiski uzlabo tā ražošanas potenciālu, tad šīs izmaksas ir uzskatāmas par pamatlīdzekļa uzlabošanu un ir kapitalizējamas. Savukārt, ja veikto pārkrāsošanas un pielabošanas darbu mērķis bija tikai vizuāla uzlabošana, regulārā uzturēšana, aktīva saglabāšana esošajā tehniskajā stāvoklī un šo darbu rezultātā nepalielinājās no pamatlīdzekļa nākotnē iegūstamie ekonomiskie labumi, tad izmaksas ir atzīstamas tā perioda izmaksās, kad tās ir radušās.”

“Ja uzņēmuma vadība ir nolēmusi, ka šīs izmaksas atbilst kapitalizācijas kritērijiem, tad tās palielina esošā pamatlīdzekļa uzskaites vērtību arī tad, ja pamatlīdzekļa bilances vērtība ir 0 eiro,” skaidro autore. “Praktiski tas nozīmē, ka:

• pamatlīdzekļa jaunā uzskaites vērtība būs 166 eiro;
• uzņēmumam jānosaka jauns atlikušais lietderīgās lietošanas laiks;
• nolietojuma aprēķins jāatsāk no šīs summas.”