Konflikts Irānā nav tikai ārpolitikas jautājums – tā ilgums var tieši ietekmēt arī Latvijas un eirozonas ekonomiku. Jo ilgāk saglabāsies spriedze Tuvajos Austrumos, jo lielāks būs spiediens uz enerģijas cenām, inflāciju, iedzīvotāju pirktspēju un ekonomikas izaugsmi. Aprēķini rāda, ja īslaicīga eskalācija radītu tikai mērenu satricinājumu, tad ilgstoša konflikta gadījumā sekas var kļūt jūtamas gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, komentē Kārlis Purgailis, bankas “Citadele” galvenais ekonomists.
Pastāv dažādi scenāriji – no ātras situācijas stabilizācijas līdz ilgstošai spriedzei, kas var radīt atšķirīgu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, inflāciju un tirdzniecību. Tāpēc ir svarīgi novērtēt, kā tas var atspoguļoties gan uzņēmējdarbības vidē, gan iedzīvotāju ikdienā. Lai labāk izprastu iespējamo ietekmi uz ekonomiku, var izdalīt vairākus konflikta attīstības scenārijus atkarībā no tā ilguma: 3, 6, 9 un 12 mēneši.
Trīs mēnešu konflikts
Bankas “Citadele” aprēķini liecina, ka īstermiņa jeb 3 mēnešu konflikta eskalācijai Irānā būtu ierobežota ietekme uz Latvijas un eirozonas ekonomiku. Šajā gadījumā ekonomikas izaugsmes tendences būtiski nemainītos. Latvijā iekšzemes kopprodukts IKP pieaugums varētu sasniegt 1,5%, savukārt eirozonā – 0,7%. Jāņem vērā, ka ekonomikas cikli ir lēni reaģējoši, proti, IKP uz enerģijas cenu šokiem reaģē ar nobīdi laikā. Piemēram, uzņēmējdarbības cikla indikatori rāda, ka lielākajā daļā eirozonas valstu ekonomiskā aktivitāte joprojām saglabājas stabila, un būtiska reakcija uz enerģijas cenu kāpumu parādās tikai tad, ja tas saglabājas ilgāk.
Tikmēr inflācija pieaugtu mēreni galvenokārt enerģijas cenu svārstību dēļ. Latvijā inflācija varētu sasniegt 5,1%, bet eirozonā – 3,2%. Jāuzsver, ka cenu pārmaiņas ekonomikā izplatās nevienmērīgi, piemēram, degvielas cenas reaģē gandrīz uzreiz, savukārt citi komponenti – ar vairāku mēnešu nobīdi. Neraugoties uz inflācijas pieaugumu, iedzīvotāju pirktspēja saglabātos relatīvi stabila, jo darba algu pieaugums (6,3%) joprojām pārsniegtu cenu kāpumu. Bezdarba līmenis saglabātos tuvu 6,6%, kas liecina par noturīgu darba tirgu.
Sešu mēnešu konflikts
Ja konflikts Irānā ieilgtu līdz 6 mēnešiem, tā ietekme kļūtu izteiktāka. Latvijā IKP pieaugums samazinātos līdz 1,0%, jo nenoteiktība kavētu investīcijas un patēriņu. Inflācija pieaugtu līdz 7,8%, jo enerģijas cenu ietekme arvien vairāk izplatītos citās cenu kategorijās. Lai gan algu pieaugums (5,8%) joprojām atbalstītu ienākumus, tas jau būtu lēnāks nekā inflācija, tāpēc iedzīvotāju pirktspēja kopumā samazinātos. Bezdarbs varētu pieaugt līdz 6,8%. Eirozonā izaugsme palēninātos līdz 0,4%, bet inflācija pieaugtu līdz 4,5%.
Deviņu mēnešu konflikts
Ja konflikts turpinātos 9 mēnešus, ekonomiskā ietekme kļūtu vēl izteiktāka. Latvijā IKP pieaugums samazinātos līdz 0,5%, bet inflācija pieaugtu līdz 10,6%. Šādos apstākļos algu pieaugums (5,5%) vairs nespētu kompensēt cenu kāpumu, un iedzīvotāju reālie ienākumi samazinātos. Bezdarba līmenis pieaugtu līdz 6,9%, kas liecinātu par darba tirgus vājināšanos. Eirozonā ekonomika praktiski stagnētu, bet inflācija sasniegtu 5,8%, radot stagflācijas risku.
12 mēnešu konflikts
Savukārt, ja konflikts ieilgtu līdz 12 mēnešiem, ekonomikā parādītos jau strukturālākas sekas. Latvijā IKP pieaugums varētu samazināties līdz 0%, bet eirozonā ekonomika nonāktu recesijā (–0,4%). Latvijā inflācija pieaugtu līdz 13,4%, bet eirozonā – līdz 7,1%. Algu pieaugums Latvijā turpinātu palēnināties līdz 5,1%, kamēr bezdarbs pieaugtu līdz 7,1%. Šādā scenārijā iedzīvotāju pirktspēja piedzīvotu būtisku kritumu.
Galvenais faktors, kas noteiks ietekmi uz ekonomiku, ir konflikta ilgums. Ja konflikts būs īslaicīgs, Latvijas un eirozonas ekonomika saglabās stabilitāti. Savukārt ilgstošas spriedzes gadījumā inflācija pakāpeniski pieaugs, bet ekonomikas izaugsme palēnināsies, arvien vairāk ietekmējot arī iedzīvotāju labklājību.
