Senāts liek atkārtoti izvērtēt pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu secīgām preču piegādēm.
Senāta Administratīvo lietu departaments ir izskatījis lietu, kurā akciju sabiedrība “Trading 4” iesniegusi pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu atcelšanu daļā, un atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pārsūdzētajā daļā.
Pieteicēja ir vairumtirgotāja, kuras pamatdarbība ir degvielas un cita kurināmā vairumtirdzniecība. Tā bija deklarējusi naftas produktu realizāciju vairākiem ārvalstu klientiem, kuri tālāk realizēja šos pašus naftas produktus citiem pircējiem Eiropas Savienībā (ES). Preču transportu no pieteicējas noliktavas nodrošināja tālākie pircēji. VID apstrīdēja pieteicējas tiesības preču piegādēm piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmi, uzskatot, ka preču piegāde ir atzīstama par piegādi iekšzemē, jo īpašumtiesības uz precēm tika nodotas vēl pirms to izvešanas no Latvijas. Turklāt VID uzskatīja, ka pieteicēja bijusi iesaistīta PVN izkrāpšanas shēmā.
Pieteicēja pārsūdzēja VID lēmumu, ar kuru tai bija aprēķināts PVN, soda nauda un nokavējuma nauda. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu apmierināja, bet Administratīvā apgabaltiesa – daļā noraidīja, bet daļā izbeidza tiesvedību. Pieteicēja pārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā kasācijas kārtībā.
Senāts apturēja tiesvedību lietā un uzdeva Eiropas Savienības Tiesai (EST) prejudiciālos jautājumus, lai saņemtu skaidrojumu, kā interpretēt ES tiesību normas, kas skar piegāžu atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa trīspusējos starpvalstu darījumos atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā. Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2026.gada 9.septembrī taisīja spriedumu, pēc kura pasludināšanas Senāts atjaunoja tiesvedību lietā.
Kā norāda Senāts, apgabaltiesa ir konstatējusi, ka darījumos iesaistīto personu starpā notikušas divas secīgas preču piegādes ar vienu transportēšanu kopienas iekšienē no Latvijas uz citām ES dalībvalstīm. Saskaņā ar EST judikatūru no PVN ir atbrīvojama tikai viena no šādām secīgām preču piegādēm. Savukārt atbilstoši Eiropas Savienības Vispārējās tiesas skaidrotajam tas, ka degvielas pārvadājums notika atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā, nevar būt izšķirošs elements, lai noskaidrotu, uz kuru no ķēdes ietvaros veiktajām piegādēm jāattiecina pārvadājums. Apgabaltiesa ir pareizi noteikusi lietā noskaidrojamo pamatjautājumu – kurā brīdī pieteicējas klienti tiesības rīkoties ar precēm nodeva saviem tālākajiem pircējiem kā galīgajiem preču ieguvējiem, kuri faktiski veica preču transportēšanu. Tomēr šis apstāklis pārsūdzētajā spriedumā nav ticis pilnvērtīgi pārbaudīts. Apgabaltiesas spriedumā ir vērtēts, kad notikusi sākotnējā īpašuma tiesību pāreja uz precēm un kad pieteicējas klienti vienojušies par tālākajiem darījumiem, taču nav paskaidrots, kā tas ļauj noteikt brīdi, kad tālākie pircēji ieguvuši tiesības rīkoties ar precēm kā īpašnieki. Atkārtoti izskatot lietu, apgabaltiesai šis apstāklis būs jānoskaidro, ievērojot pazīmes, uz kurām savā spriedumā norādījusi Eiropas Savienības Vispārējā tiesa.
Lieta SKA-38/2026 (A420226619)
