Eiropas Savienības Tiesai būs jāatbild, kādos gadījumos ir pieļaujams tiešs elektrības savienojums no ražotāja līdz klienta mājsaimniecībai, apejot starpnieksavienojumu un nemaksājot attiecīgās izmaksas, izriet no apvienotajām lietām C-722/24 “Elektro bizness” un C-756/24 “Jelgavas autobusu parks” kas ierosinātas pēc Senāta vēršanās Eiropas Savienības tiesā, kurās ģenerāladvokāts 2026.gada 12.februārī sniedzis savus paskaidrojumus.
Eiropas Savienības tiesas (EST) apvienoto lietu centrālais jautājums bija, vai iespēju tieši saņemt elektrības savienojumu bez starpnieka tieši no ražotāja var izmantot tikai tie klienti, kuriem šāda pieslēgšanās nav iespējama tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ vai arī tiešās līnijas ir pieļaujamas arī citos gadījumos, piemēram, attīstot industriālos objektus vai decentralizēti ražojot un piegādādājot zaļo enerģiju.
Pamatjautājums ir svarīgs, jo izmantojot starpnieksavienojumu starpniekam tiek maksāts arī par izmaksām, kas rodas izmantojot šādu starpnieksavienojumu.
EST ģenerāladvokāts uz šo jautājumu atbildēja, uzsverot, ka tiešais savienojums ir atzīts kā iekšējā elektroenerģijas tirgus sastāvdaļa saskaņā ar direktīvu 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu. Ģenerāladvokāts uzsvēra, ka tiešajai līnijai jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp piegāžu drošību visiem klientiem un taisnīgu tīkla izmaksu sadali no vienas puses un industrijas attīstību un enerģijas ražošanas dažādošanu no otras puses.
Lietā vēl sagaidāms EST spriedums.
