Lai gan ar kiberuzbrukumiem saskārušies 18% uzņēmumu, vairāk nekā trešo daļu uzņēmumu tie nesatrauc.

Ikgadējā “Bite Latvija” un pētījumu centra SKDS veiktajā uzņēmumu pētījumā noskaidrota IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem. Tajā piedalījās 750 aktīvo uzņēmumu vadītāji visā Latvijā.

Pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti liecina, ka, domājot par nemitīgi augošo kiberuzbrukumu skaitu, 34% uzņēmumu Latvijā tie nesatrauc. Vienlaikus, atbildot par saskarsmi ar kiberuzbrukumiem, tos piedzīvojuši 18% aptaujāto uzņēmumu, un to šogad atzinuši par 4 procentpunktiem vairāk uzņēmumu vadītāju nekā 2025.gadā.

Saskaņā ar CERT.LV aktuālo pārskatu par situāciju Latvijas kibertelpā starp dominējošajiem draudiem ir pikšķerēšana, ļaunatūras, kas zog informāciju, programmatūru viltus atjauninājumi un ļaunprātīgi pārlūku paplašinājumi, kā arī autentifikācijas datu zādzības un nesankcionētas piekļuves. Savukārt šī gada 2.ceturksnī būtiskāko ietekmi turpināja radīt izspiedējvīrusu uzbrukumi un datu noplūdes.

Uzbrucēji visbiežāk izmanto nevis sarežģītas uzlaušanas metodes, bet gan elementāras drošības nepilnības, tādēļ ievērojamu daļu incidentu būtu iespējams novērst, ievērojot kiberdrošības pamatprincipus un uzturot labu kiberdrošības higiēnu.

Tikmēr pētījumā uzņēmēji 30% gadījumu norādīja, ka lielākās bažas rada iespējamie biznesa darbības traucējumi un finansiālie zaudējumi. 21% gadījumu lielāko satraukumu rada klientu datu zādzības risks, 15% gadījumu uzņēmēji norādīja uz darbinieku nepietiekamām zināšanām, kā rīkoties kiberuzbrukuma gadījumā, savukārt 10% gadījumu uzņēmēji atzina, ka lielākās bažas rada nepietiekami IKT risinājumi uzņēmuma aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem.

Līdzās tehniskiem drošības risinājumiem svarīga ir regulāra risku izvērtēšana, darbinieku apmācības, skaidrs rīcības plāns kiberuzbrukumu gadījumā, kā arī pieeja tehniskajam atbalstam 24/7 režīmā. Savlaicīgi ieviesti preventīvie pasākumi ļauj gan samazināt iespējamos zaudējumus, gan arī nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību, datu drošību un klientu uzticību.

Pētījums atklāj, ka uzņēmumi atsevišķās jomās veikuši uzlabojumus, visvairāk – regulārā programmatūras atjauninājumu uzstādīšanā, datu dublēšanā un mākoņpakalpojumu izmantošanā un divfaktoru autentifikācijas ieviešanā. Retāk ieguldījumi veikti darbinieku apmācībā, neatkarīgā IT infrastruktūras izvērtēšanā, specifisku antivīrusu izmantošanā un serveru pārvietošanā uz datu centriem.