Senāta Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru tika izbeigta tiesvedība lietā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atteikumu sniegt informāciju zvērinātai advokātei. Lieta nodota atkārtotai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā.

Pieteikumu lietā bija iesniegusi zvērināta advokāte, kura vēlējās iegūt informāciju, vai un kādos apstākļos valsts apsūdzības uzturētājs – prokurors krimināllietā, kurā apsūdzēts viņas klients, iepazinies ar operatīvās darbības lietas materiāliem, kā arī to dokumentu kopijas, kur šāda iepazīšanās fiksēta. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieteicējai bija sniedzis atbildi pēc būtības vienīgi par to, kad šāda iepazīšanās notikusi, un tiesību normām, kas to pieļauj. Administratīvā rajona tiesa izbeidza tiesvedību, norādot, ka KNAB rīcības vērtēšana nav tiesas kompetencē. Senāts uzsvēra, ka advokātes pieprasījums pēc informācijas ir publiski tiesisks un pārbaudāms administratīvajā tiesā, turklāt iepriekšējais lēmums nav pietiekami pamatots.

Senāts atzina, ka Administratīvā rajona tiesa uz izskatāmo lietu kļūdaini attiecinājusi Senāta atziņas par to, ka administratīvajā tiesā nav pārbaudāms operatīvās darbības lietas materiālu uzrādīšanas prokuroram tiesiskums. Proti, iepriekš citā lēmumā Senāts bija norādījis, ka tas, vai operatīvās darbības lietas materiālu uzrādīšana prokuroram krimināllietas iztiesāšanas laikā ir tiesiska, ir krimināllietu izskatošās tiesas, nevis administratīvās tiesas kompetencē. Turpretī šajā gadījumā tiek vērtēts cits jautājums, proti, vai administratīvās tiesas kontrolei ir pakļauta KNAB rīcība attiecībā uz informācijas neizsniegšanu advokātam, kurš attiecīgo informāciju prasījis, vācot pierādījumus juridiskās palīdzības sniegšanas mērķiem.

Saskaņā ar Senāta judikatūru šādas advokāta darbības ir patstāvīgi informācijas pieprasījumi Informācijas atklātības likuma izpratnē. Šādiem pieprasījumiem ir publiski tiesisks raksturs, un tie ir pakļauti izskatīšanai administratīvajā tiesā. Senāts arī norādīja, ka tiesa pārsūdzētajā lēmumā nav pamatojusi, kādēļ pieteicējas pieprasītā informācija par personām, kuras iepazinušās ar operatīvās darbības lietu, un šādu gadījumu fiksēšanas kārtību pati par sevi būtu atzīstama par konfidenciālu informāciju. Līdz ar to Senāts atzina, ka pārsūdzētais lēmums nesatur pietiekamu pamatojumu tiesvedības izbeigšanai un ir atceļams. Tādējādi tiesai būs pēc būtības (ar spriedumu) jāvērtē, vai zvērinātas advokātes informācijas pieprasījums ir pamatots, proti, vai pieprasītā informācija advokātei ir izsniedzama.