Turpmāk kriptoaktīviem piemēros tādu pašu nodokļa aprēķināšanas kārtību, kāda pašlaik ir noteikta ieguldījumiem akcijās un obligācijās – nodoklis nebūs jāmaksā par katru atsevišķu darījumu, bet gan brīdī, kad no ieguldījumu konta izņemtā summa pārsniedz tajā ieguldīto.

To paredz Saeimas 2026.gada 8.oktobrī konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz pilnveidot kriptoaktīvu nodokļu regulējumu un veicināt iepriekš nedeklarētu kriptoaktīvu brīvprātīgu deklarēšanu.

Tāpat paredzēts, ka ieguldījumu konta režīmu klientiem varētu nodrošināt arī Eiropas Savienībā (ES) licencēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji.

Grozījumu autori norāda, ka daļa Latvijas iedzīvotāju nav deklarējuši ienākumus no kriptoaktīviem, jo darbības ar tiem sāktas laikā, kad šajā jomā vēl nebija skaidra nodokļu regulējuma. Vienlaikus no 2026.gada ES tiek piemērota automātiska informācijas apmaiņa par kriptoaktīvu darījumiem un kontiem. Tādēļ grozījumi paredz īpašu brīvprātīgas deklarēšanas mehānismu. Tas ļautu iedzīvotājiem deklarēt sev piederošos kriptoaktīvus, kas tiem pieder 2026.gada 31.decembrī, un samaksāt nodokli 10% apmērā no deklarēto kriptoaktīvu tirgus vērtības.

Paredzēts, ka deklarētā kriptoaktīvu vērtība turpmāk tiktu uzskatīta par šo aktīvu iegādes vērtību nodokļu aprēķināšanai. Savukārt personām, kuras izmantotu šo iespēju un samaksātu nodokli, netiktu piemērota nokavējuma nauda, administratīvie sodi vai kriminālatbildība saistībā ar iepriekš nedeklarētiem ienākumiem, kas saistīti ar deklarētajiem kriptoaktīviem. Šie atvieglojumi nebūtu piemērojami personām, pret kurām jau ir uzsākts kriminālprocess, nodokļu audits, nodokļu kontrole vai administratīvā pārkāpuma process saistībā ar ienākumiem no kriptoaktīviem.

Tāpat grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam būs jānosaka prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies nodrošināt ieguldījumu konta pakalpojumus.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.