Lai infrastruktūras bojājumus paaugstinātos riska apstākļos varētu novērst pēc iespējas ātrāk, energoapgādes uzņēmumi seku novēršanai varēs darbiniekus nodarbināt virsstundās, pārsniedzot Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku.

To paredz grozījumi Enerģētikas likumā, kas stājas spēkā 2026.gada 1.oktobrī.

Kopējais darba laiks, ieskaitot virsstundas, nedrīkstēs pārsniegt 60 stundas nedēļā. Grozījumi paredz piemaksu par virsstundu un nakts darbu, kā arī pienākumu nodrošināt pienācīgu atpūtu un ievērot darba aizsardzības prasības. Darbs par virsstundu darbu attiecas šajā gadījumā ar uz visiem sistēmas operatoriem, lai novērstu dabas katastrofas radītu seku novēršanu, piemēram, kā tas bija pēc augusta vētras laikā, kur sistēmas operatoru darbs, lai novērstu vētras sekas, bija daudz intensīvāks, kā to paredz Darba likums.

Grozījumi Enerģētikas likumā attiecas uz sistēmas operatoriem (elektroenerģija, dabasgāze, siltumenerģija), siltumenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas lielāko ražotāju. Šiem energoapgādes  uzņēmumiem būs jānosaka darbinieki, kuru pienākumi ir tieši saistīti ar attiecīgās sistēmas vai ražošanas objekta darbības nodrošināšanu, bojājumu novēršanu un darbības atjaunošanu.

Ja būs izsūtīts agrīnās brīdināšanas paziņojums par gaisa telpas apdraudējumu, saņemta informācija par terorisma draudiem, noticis terorakts vai izsludināta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis, uzņēmumiem būs jānodrošina šo darbinieku gatavība novērst bojājumus un atjaunot energoapgādes darbību. Darbinieki, kuri pienākumus veiks paaugstināta riska apstākļos, darba devējs nodrošināt ar konkrētajam darbam piemērotiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.