Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem 2025.gada 4.ceturksnī iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās bija par 2,9% lielāks nekā pirms gada. Kopumā aizvadītajā gadā ekonomika pieauga par 2,1%, kas vērtējams kā labs kāpums, ņemot vērā ārējās vides nenoteiktību un ģeopolitiskos izaicinājumus, vienlaikus radot stabilus priekšnoteikumus turpmākai attīstībai, informē Ekonomikas ministrija.
2025.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 4.ceturksni, privātais patēriņš pieauga par 2,2%, iezīmējot pakāpenisku mājsaimniecību patēriņa dinamikas uzlabošanos. Pieaugumu sekmēja stabila situācija darba tirgū, darba samaksas kāpums un inflācijas tempa mazināšanās, kā arī patērētāju noskaņojuma uzlabošanās. Kopumā 2025.gadā privātais patēriņš palielinājās par 0,8%, kas liecina par pakāpenisku mājsaimniecību pirktspējas stabilizēšanos.
Investīciju apjoms 2025.gada 4.ceturksnī pieauga par 11,8%, ko galvenokārt noteica uzņēmumu īstenotie modernizācijas un ražošanas jaudu paplašināšanas projekti, kā arī būtiska publiskās infrastruktūras projektu realizācija. Investīciju dinamiku sekmēja Eiropas Savienības fondu finansējuma apguve, kreditēšanas apjoma pieaugums, kā arī noturīga uzņēmējdarbības vide. Kopumā 2025.gadā investīcijas palielinājās par 9,8%, sniedzot būtisku ieguldījumu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē.
Preču un pakalpojumu eksports 2025.gadā palielinājās par 0,1%, tajā skaitā 4.ceturksnī samazinājās par 1,9%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. Imports pieauga straujāk – par 5,7% (4.ceturksnī par 6,1%), atspoguļojot iekšējā pieprasījuma atjaunošanos un investīciju aktivitātes kāpumu. Galvenokārt tiek importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas.
Kopumā 2025.gadā nozīmīgāko ieguldījumu IKP pieaugumā nodrošināja apstrādes rūpniecība (+4,7%), tajā skaitā 4.ceturksnī par 6,8%, ko veicināja ārējā pieprasījuma situācijas pakāpenisku uzlabošanās un ražošanas apjomu atkopšanās, kā arī būvniecība – gada kāpums par 9% un 4.ceturkšņa kāpums par 10% –, ko veicināja investīciju aktivitātes kāpums un infrastruktūras projektu īstenošana. Būtisku devums IKP izaugsmei bija arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – gada pieaugums bija par 4,9% (4.ceturksnī par 7,4%) –, liecinot par digitālās ekonomikas nozīmes pieaugumu, savukārt profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarēs – pieaugums sasniedza 4,2%, tajā skaitā pēdējā ceturksnī par 6,6% –, atspoguļojot kopējās uzņēmējdarbības aktivitātes paplašināšanos. Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, kā arī automobiļu un motociklu tirdzniecība un remonta nozarē kāpums bija 2,7%, tajā skaitā 4.ceturksnī par 2,6%, ko sekmēja iekšējā patēriņa nostiprināšanās. Neliels kāpums bija veselības un sociālās aprūpes nozarē – 1,3%, tajā skaitā 4.ceturksnī par 4,4%.
IKP izaugsmi negatīvi ietekmēja lauksaimniecība (-3,2%), tajā skaitā 4.ceturksnī -8,6%, un pārējā rūpniecība (-3% gadā un 4.ceturksnī kāpums par 2,3%) un transporta un uzglabāšanas (-3,5%), tajā skaitā 4.ceturksnī kritums par 5,7%. Šo nozaru dinamiku noteica attiecīgi ražas svārstības, ražošanas apjomu kritums un zemāks kravu apgrozījums un tranzīta plūsmu samazināšanās, īpaši dzelzceļa un ostu segmentos. Neliels samazinājums tika novērots arī izglītības nozarē (-0,5%).
Kopumā 2025.gadā Latvijā atgriezās ekonomikas izaugsme, ko veicināja investīciju kāpums, apstrādes rūpniecības un digitālo pakalpojumu attīstība, kā arī pakāpeniska iekšējā patēriņa atjaunošanās. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm 2026.gadā IKP pieaugums varētu sasniegt vismaz 2,5–3%, pieaugot investīciju apjomam un ekonomiskai aktivitātei, samazinoties ģeopolitiskai spriedzei un ārējā pieprasījuma straujākai atkopšanai.
