Lai mazinātu ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, 2026.gada 29.septembrī Ministru kabinets izsludināja ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijā līdz 2027.gada 10.janvārim.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana dos iespēju Lauku atbalsta dienestam (LAD) piemērot visiem lauksaimniekiem atkāpes no dažādām prasībām saistībā ar tiešo maksājumu saņemšanu. Piemēram, lauksaimniekiem nebūs individuāli jāiesniedz LAD pieprasījums un pierādījumi par ārkārtējo apstākļu esību, savukārt atkāpes piemēros vienoti attiecībā uz iepriekš noteiktajiem atbalsta nosacījumiem. Investīciju projektu īstenošanā ārkārtējās situācijas izsludināšana nodrošinās objektīvu pamatojumu, lai LAD, izvērtējot projektu īstenotāju situāciju, varētu lemt par risinājumiem gadījumos, kad ārkārtas apstākļu ietekmē ir radušās grūtības izpildīt projekta ietvaros uzņemtās saistības.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) un kredītiestādes varēs īstenot normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos. Piemēram, VID varēs nepiemērot nokavējuma naudu par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2026.gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ. Kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu vai maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām. Tāpat līgumu, tostarp starptautisku līgumu, nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta par force majeure, samazinot risku, ka partneri piemēros sankcijas.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā nemaina jau noslēgto ražas un dzīvnieku apdrošināšanas līgumu spēku, tāpēc apdrošinātājiem joprojām ir pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Ja polisē nav paredzēts attiecīgs izņēmums, ārkārtējā situācija pati par sevi nevar būt pamats atlīdzības izmaksas atteikumam.
