Lai veicinātu mājokļu pieejamību un vienlaikus uzlabotu publisko infrastruktūru, 2026.gada 25.februārī pieņemti grozījumus saistošajos noteikumos “Par kārtību, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldība kompensē izdevumus par publiskās infrastruktūras būvniecību”, palielinot kompensācijas apmēru dzīvojamo māju attīstītājiem par ieguldījumiem publiskās infrastruktūras attīstībā, informē Rīgas dome.
Ar grozījumiem saistošajos noteikumos kompensācijas apmērs no līdzšinējiem 80% palielināts uz 90%, kā arī paplašināts kompensējamo izmaksu loks. Kompensāciju par ieguldījumiem publiskās infrastruktūras izbūvi attīstītāji varēs saņemt ne vien par noteiktiem būvizstrādājumiem, bet gan visiem būvizstrādājumiem un ar tiem saistītajiem mehānismiem – mehānismu, palīgierīču, instrumentu nomas vai ekspluatācijas un nolietojuma (amortizācijas) izmaksas būvdarbu veikšanai saskaņā ar attiecīgā darba aprakstu, kā arī izmaksas par būvizstrādājumu pārtransportēšanu būvlaukuma robežās. Tas ļaus attīstītājiem saņemt lielāku kompensāciju par ieguldījumiem ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē pašvaldības īpašumos.
Pērn 21.maijā pieņemtie saistošie noteikumi konsultāciju procesā un, izvērtējot nekustamā īpašuma attīstītāju sniegtos datus, attīstītājiem nebija pietiekami motivējoši, lai vienlaikus ar jaunu māju būvniecību attīstītu arī publisko infrastruktūru, kas sasaista jaunos projektus ar pārējo pilsētas teritoriju. Noteikumi stājās spēkā 2026.gada 1.janvārī un līdz šim vēl neviens nekustamo īpašumu attīstītājs nav pieteicies kompensācijas saņemšanai.
Lai veicinātu mājokļu pieejamību un publiskās infrastruktūras attīstību, Rīgas dome pērn pieņēma saistošos noteikumus, kas paredz kompensāciju attīstītājiem, ja tie, būvējot daudzdzīvokļu māju, vienlaikus veic arī publiskās infrastruktūras – ielu un lietus ūdens kanalizācijas – izbūvi pašvaldības īpašumā, ieguldot tajā vismaz 100 tūkst. eiro. Attīstītāji infrastruktūras būvdarbus sākotnēji veic par saviem līdzekļiem, vēlāk saņemot kompensāciju no pašvaldības. Kopējais kompensācijas apmērs nevar pārsniegt 1 milj. eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa).
