Tikai 42% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 2 gadu laikā salūzušu elektropreci ir labojuši, nevis pirkuši jaunu, liecina pētījumu centra SKDS un Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2026.gada oktobrī veiktā aptauja.
Energomarķējums uz elektroprecēm norāda ne tikai to, cik daudz elektrības prece patērē, bet arī informē par citiem preces parametriem, piemēram, ietilpību, trokšņa līmeni – 72% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka to zina. Taču uzmanību energomarķējumam, iegādājoties elektropreces, pievērš 58% aptaujāto iedzīvotāju.
Aptaujas dati liecina, ka salīdzinoši biežāk elektropreces ir remontējuši:
- vīrieši (46%);
- lauku iedzīvotāji (49%);
- iedzīvotāji ar vidēji zemiem (50%) un augstiem ienākumiem (46%).
Savukārt retāk remontu izvēlas:
- sievietes (38%);
- rīdzinieki (36%);
- iedzīvotāji ar zemiem (39%) un vidēji augstiem ienākumiem (40%).
No 2026.gada 31.jūlija ir spēkā stājusies jauna direktīva, kas paredz patērētājiem plašākas tiesības veikt preču remontu, savukārt ražotājiem un tirgotājiem – pienākumus nodrošināt remonta iespējas:
- ražotājiem ir pienākums pēc patērētāja pieprasījuma par saprātīgu cenu un saprātīgā termiņā salabot preces, uz kurām attiecas ekodizaina prasības (veļas mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, ledusskapji, veļas žāvētāji, televizori, mobilie tālruņi u.c.). Šis pienākums ir spēkā arī pēc likumiskās garantijas termiņa beigām;
- ja patērētājs likumiskās garantijas laikā preces nomaiņas vietā izvēlas tās remontu, preces garantijas termiņš tiek pagarināts par papildu 12 mēnešiem;
- ražotājiem ir jānodrošina neatkarīgiem remontētājiem un patērētājiem piekļuve rezerves daļām un nepieciešamajiem instrumentiem par samērīgām cenām.
Direktīvas prasības Latvijā ir iestrādātas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumos, kas pašlaik atrodas pieņemšanas stadijā parlamentā.
