Lai nodrošinātu taisnīgāku risinājumu sarežģītos nekustamā īpašuma krāpniecības gadījumos, kas saistīti ar agrāk veiktu noziegumu,sagatavots priekšlikums grozīt Kriminālprocesa likumu. Priekšlikums paredz, ka tiesa izņēmuma gadījumā, īpaši pamatojot, varēs individuāli lemt, kam atstāt īpašumu – sākotnējam īpašniekam vai pircējam – labticīgajam ieguvējam, kurš godprātīgi to iegādājies, informē Tieslietu ministrija.
Šobrīd likums nosaka, ka noziedzīgi iegūta manta jāatdod tās īpašniekam, bet labticīgajam ieguvējam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu no vainīgās personas. Tomēr praksē tas var radīt netaisnīgas situācijas – īpaši tad, ja cilvēks īpašumu iegādājies godprātīgi un ierakstījis to zemesgrāmatā, bet vēlāk izrādās, ka īpašums saistīts ar noziegumu.
Šādās situācijās taisnīgs risinājums ir panākams, tikai vērtējot katru lietu individuāli, turklāt ir svarīgi, lai jautājumu par ieguvēja labticīgumu būtu iespēja vispusīgi izvērtēt. Tādējādi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere piedāvā Kriminālprocesa likumā noteikt, ka tiesa izņēmuma gadījumā, īpaši pamatojot, var atstāt nekustamo īpašumu labticīgā ieguvēja īpašumā. Šo normu varēs piemērot, ja tiesa, konkretizējot lietā esošos netipiskos faktiskos apstākļus, konstatēs, ka labticīgais ieguvējs ir reģistrēts zemesgrāmatā un, nekustamo īpašumu atdodot cietušajam, veidotos netaisnīga situācija pret šo labticīgo pircēju.
Iecerētie grozījumi ļaus nodrošināt elastīgāku un taisnīgāku kriminālprocesu situācijās, kurās iesaistīti divi potenciālie cietušie – sākotnējais īpašnieks un labticīgais pircējs.
