Turpmāk valsts pārvaldei būs jāpamato gadījumi, kad Latvijas regulējumā paredzēts noteikt stingrākas prasības, nekā to prasa Eiropa Savienība.
To paredz Ministru kabineta 2026.gada 6.novembrī atbalstītais Tieslietu ministrijas ziņojums, kura mērķis ir nepieļaut nepamatotu papildu prasību noteikšanu, ieviešot Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus Latvijā.
Izstrādājot jaunus tiesību aktus, būs jāpamato, kāpēc vajadzīgas papildu prasības, kādu slogu tās radīs iedzīvotājiem un uzņēmējiem un vai izvirzīto mērķi nav iespējams sasniegt ar vienkāršākiem risinājumiem. Vienlaikus tas nenozīmē atteikšanos no stingrākām prasībām gadījumos, kad tās patiešām ir nepieciešamas, piemēram, sabiedrības drošības vai vides aizsardzībai.
Šobrīd Latvijā vairākās jomās ir spēkā stingrāki noteikumi, nekā to prasa ES. Piemēram, ES prasība par obligātu zvērināta revidenta gada pārskata revīziju Latvijā attiecināta arī uz daļu mazo uzņēmumu. Tāpat Latvijā plašākā gadījumu lokā jāveic pilnais ietekmes uz vidi novērtējums. Atšķirības ir arī transportlīdzekļu tehnisko apskašu prasībās. Arī publisko iepirkumu jomā Latvijā noteikti zemāki sliekšņi, kas nozīmē, ka iepirkumu procedūras jāpiemēro arī mazākas vērtības iepirkumiem. Vairākās no šīm jomām jau ir sāktas izmaiņas, lai šīs prasības vienkāršotu.
Ar informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības tiesību aktu prasību ieviešanu minimālajā apmērā” var iepazīties Tiesību aktu projektu portālā.
