Par smagiem pārkāpumiem pret vidi, tostarp par piesārņojumu, nelikumīgām darbībām ar bīstamām vielām, prettiesisku jūras piesārņošanu, atkritumu aprites noteikumu pārkāpumiem, plāno noteikt kriminālatbildību.

To paredz Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītie grozījumi Krimināllikumā.

Kriminālatbildība paredzēta arī par invazīvu svešzemju sugu apzinātu ieviešanu un izplatīšanu, par darbībām bez likumā noteikta ietekmes uz vidi novērtējuma, īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu iznīcināšanu, kā arī noteiktu lauksaimniecības un meža produktu nelikumīgu laišanu tirgū ievērojamā apmērā.

Par smagākajiem vides noziegumiem grozījumi paredz brīvības atņemšanu līdz 8, 10 vai atsevišķos gadījumos pat 12 gadiem. Šādi sodi paredzēti, ja radīts neatgriezenisks kaitējums videi, iznīcinātas aizsargājamas ekosistēmas vai iestājušās citas smagas sekas. Vienlaikus iecerēts precizēt atsevišķus atbrīvošanas no kriminālatbildības gadījumus, lai tā netiktu piemērota personām, kuras ievērojušas normatīvo aktu prasības un nav apzināti nodarījušas kaitējumu īpaši aizsargājamām sugām vai to dzīvotnēm, kā arī personām, kuras ierobežo invazīvo svešzemju sugu izplatību. 

Bargākus sodus paredz arī par vairākiem vides noziegumiem, tostarp atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, atmosfēras gaisa un jūras piesārņošanu, meža dedzināšanu, kā arī datu slēpšanu par dabas vides piesārņojumu.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl trešajā – galīgajā – lasījumā. Trešajam lasījumam virzīti arī saistītie grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas precizē kaitējuma videi izvērtēšanas kritērijus.