Turpmāk par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos pie atbildības varēs saukt ne tikai uzņēmumus, bet arī to amatpersonas, kuras lēmušas iesaistīties nelegālajās darbībās, to paredz 2026.gada 26.februārī atbalstītie grozījumi Konkurences likumā, informē Saeima.
Grozījumi paredz noteikt, ka par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos pie atbildības var tikt sauktas arī uzņēmumu amatpersonas, nevis tikai juridiskas personas, kā tas bijis līdz šim. Konkurences padome (KP) varēs piemērot tiesību ierobežojumu ieņemt vadošus amatus uzņēmumos uz laiku no 1 līdz 3 gadiem, ja amatpersona bijusi tieši iesaistīta pārkāpumā vai zinājusi par to un nav rīkojusies, lai to novērstu.
Vienlaikus grozījumi paredz mehānismu, kas veicinās konkurences pārkāpumu atklāšanu – amatpersonas varēs izvairīties no sankcijām, ja tās sadarbojas ar KP un sniedz būtisku informāciju par pārkāpumu.
Tāpat grozījumi precizē KP pilnvaras un nosaka kārtību padomes priekšsēdētāja un locekļu pienākumu izpildītāju iecelšanai, lai nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību.
Grozījumu mērķis ir stiprināt konkurences tiesību ievērošanu, aizsargāt publiskos finanšu līdzekļus un veicināt atbildīgu uzņēmumu pārvaldību.
Iepriekš Saeima konceptuāli atbalstīja arī grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos jeb karteļu veidošanu, tādēļ turpmākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā būs jāsamēro abi regulējumi, nosakot robežu starp administratīvo un kriminālatbildību.
Lai grozījumi stātos spēkā, tiem jāsaņem Saeimas atbalsts vēl divos lasījumos.
