Personām, kuras pārsniegušas 50 000 eiro reģistrācijas slieksni, bet saimniecisko darbību neturpinās, plānots ļaut nereģistrēties pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Sagatavotie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredz arī atteikties no reģistrācijas iesniegumu pieņemšanas Uzņēmumu reģistrā.
Pašlaik Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 59.pants paredz tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, ja kalendāra gadā iekšzemē veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN nav pārsniegusi 50 000 eiro slieksni. Ja tas pārsniegts ne vairāk kā par 5000 eiro, reģistrāciju drīkst atlikt līdz gada beigām. Savukārt nākamajā gadā atbrīvojumu no reģistrācijas vairs nevar piemērot.
Šī kārtība rada lieku slogu personām, kuras veic tikai dažus darījumus un pēc tam saimniecisko darbību neturpina. Arī tad, ja turpmāk darījumu nav, tām jābūt reģistrētām PVN maksātāju reģistrā un jāiesniedz PVN deklarācijas ar nulles vērtību.
Tāpēc PVN likuma 59.pantu paredzēts papildināt ar 11.¹ un 11.²daļu. Tiesības nereģistrēties varēs izmantot, ja pēc darījuma, ar kuru pārsniegts reģistrācijas slieksnis, persona ne attiecīgajā, ne nākamajā kalendāra gadā vairs neplāno veikt saimniecisko darbību. Tas neatbrīvos no PVN samaksas par apliekamo pārsnieguma vērtību – nodoklis būs jāsamaksā, iesniedzot paziņojumu par PVN samaksu. Ja persona tomēr atsāks darījumus attiecīgajā vai nākamajā gadā, tai būs jāreģistrējas pirms šo darījumu veikšanas. Atbilstošas izmaiņas paredzētas arī PVN likuma 61.pantā attiecībā uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu PVN maksātājiem.
Mainīsies arī iesniegumu iesniegšanas kārtība. PVN likuma 66.panta 2.daļa pašlaik ļauj reģistrācijas iesniegumu iesniegt Uzņēmumu reģistrā vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā. Tomēr šajā gadījumā drīkst neaizpildīt iesnieguma A sadaļu, kurā norādāmas ziņas par pamatlīdzekļiem, licencēm un saimnieciskās darbības telpām.
Šīs ziņas ir būtiskas VID lēmuma pieņemšanai, tāpēc dienestam pēc tam jāpieprasa papildu informācija. Iesniegumi mēdz būt arī nekorekti aizpildīti, bet saziņu ar jaunajiem komersantiem apgrūtina pieslēguma VID elektroniskās deklarēšanas sistēmai vai kontaktinformācijas trūkums. Tādējādi kārtība, kas sākotnēji ieviesta administratīvā sloga mazināšanai, praksē rada papildu darbu gan komersantiem, gan VID.
Grozījumi paredz šo iespēju svītrot un reģistrācijas iesniegumu iesniegt tieši VID, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmā izveidoto strukturēto dokumentu. Tas palīdzēs nepieciešamo informāciju norādīt uzreiz un mazinās kļūdu iespēju; aizpildīšanas laikā iespējams saņemt arī VID konsultāciju.
Savukārt ar grozījumiem PVN likuma 65. un 66.pantā paredzēts atteikties no reģistrācijas iesniegumu veidlapu paraugu apstiprināšanas Ministru kabineta (MK) noteikumos. Šobrīd reģistrācijas iesniegumu veidlapu paraugi noteikti MK noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai". Turpmāk tajos noteiktu tikai iesniegumā norādāmo informāciju, aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību. Anotācijā norādīts, ka pašreiz veidlapu aktualizēšanu mēdz kavēt nepieciešamība katru reizi grozīt noteikumus.
Grozījumi vēl ir izstrādes stadijā. Izmaiņas par reģistrācijas iesniegumu veidlapu regulējumu paredzēts piemērot no 2027.gada 1.jūlija, dodot laiku noteikumu un VID informācijas sistēmu pielāgošanai. Pārējie minētie grozījumi stātos spēkā vispārējā kārtībā.