Par nepamatotas konkurences priekšrocību radīšanu AS “Latvijas valsts meži” piemērots naudas sods 7 859 606,89 eiro, lēma Konkurences padome.

Konkurences padome (KP) konstatēja, ka no 2020.gada 1.janvāra līdz 2026.gada 28.aprīlim AS “Latvijas valsts meži” (LVM), turpinot izpildīt vēsturiski noslēgtos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus  (IML), sešiem kokapstrādes uzņēmumiem nodrošināja garantētu piekļuvi noteiktam apaļkoksnes apjomam ārpus publiskajām izsolēm. Savukārt pārējie tirgus dalībnieki kokmateriālus varēja iegādāties tikai publiskās izsolēs, konkurējot ar citiem pretendentiem.

Tas IML partneriem sniedza būtiskas priekšrocības savas saimnieciskās darbības plānošanā un attīstībā, samazinot uzņēmējdarbības riskus, jo tiem nebija jāpaļaujas uz publisko izsoļu rezultātiem un tajās pieejamo kokmateriālu apjomu. Turklāt pārjaunoto IML gadījumā kokmateriālu piegādes tika pielāgotas partneru tehnoloģiskajām iespējām un saimnieciskajām vajadzībām. Vienlaikus IML partneriem nebija jāizpilda tādi kvalifikācijas kritēriji, kādi noteikti citiem uzņēmumiem, lai pretendētu uz kokmateriālu piegādēm. Līdz ar to IML partneri atradās būtiski labvēlīgākā konkurences situācijā nekā pārējie tirgus dalībnieki.

Apstāklis, ka IML partneriem novirzītais kokmateriālu apjoms nenonāca publiskajās izsolēs un līdz ar to nebija pieejams pārējiem tirgus dalībniekiem, ir īpaši būtiski attiecībā uz ierobežotas pieejamības un pieprasītiem resursiem, tostarp skujkoku zāģbaļķiem. LVM piedāvājumam šajā segmentā ir būtiska nozīme, jo valsts mežos skujkoku īpatsvars ir ievērojami lielāks nekā privātajos mežos. Tādējādi citi uzņēmumi konkurēja ne tikai ar atšķirīgiem nosacījumiem, bet arī par mazāku publiskajās izsolēs pieejamo pieprasītu kokmateriālu apjomu.

Lietas izpētē KP konstatēja, ka 2020.–2025. gadā vidēji 9,6% no visa LVM realizētā kokmateriālu apjoma tika pārdoti IML partneriem. Savukārt skujkoku zāģbaļķi IML partneriem tika realizēti vidēji 16,4 % apmērā no kopējā LVM šo kokmateriālu realizētā apjoma. Šie kokmateriāli nenonāca publiskajās izsolēs, tādējādi citiem tirgus dalībniekiem nebija iespējas uz tiem pretendēt, pat piedāvājot augstāku cenu.

KP arī secinājusi, ka pēc IML pārveides publiskajās izsolēs pieejamais skujkoku zāģbaļķu apjoms samazinājās par 12,6 %, lai gan kopējais LVM realizētais šī sortimenta apjoms pieauga. Tas apliecina, ka IML izpilde būtiski ietekmēja konkurences apstākļus kokmateriālu tirgū.

KP arī lietā secināja, ka šādām IML partneriem nodrošinātām priekšrocībām vairs nepastāvēja objektīvs pamats. Sākotnēji IML partneriem pret ilgtermiņa tiesībām izstrādāt valsts mežus bija noteikti arī pienākumi veikt meža apsaimniekošanas un uzturēšanas darbus. Taču kopš 2000. gada šos pienākumus nodrošina LVM, savukārt IML partneri tos vairs nepilda. Līdz ar to bija zudis viens no būtiskajiem sākotnējiem pamatiem, kas savulaik attaisnoja IML partneriem piešķirtās priekšrocības.

KP secināja, ka LVM pārkāpums ilga vairāk nekā sešus gadus – no konkurences neitralitātes regulējuma spēkā stāšanās 2020.gada 1.janvārī līdz Lēmuma spēkā stāšanās dienai. Vienlaikus norādāms, ka pārkāpums ir ticis daļēji apturēts iepriekš atbilstoši tiesu nolēmumiem par pagaidu aizsardzību.

Ar pieņemto lēmumu KP uzlika LVM pienākumu nekavējoties pārtraukt no IML izpildes izrietošo priekšrocību nodrošināšanu IML partneriem un kokmateriālu tirdzniecībā piemērot tādas pārdošanas procedūras, kas visiem atbilstoši kvalificētiem pretendentiem nodrošina vienlīdzīgas iespējas iegādāties kokmateriālus.