Ja projekta īstenošanai būs nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, projekta ierosinātājam par paredzēto darbību būs jānosūta paziņojums blakus esošo nekustamo īpašumu, ēku un dzīvokļu īpašniekiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām.
Tāpat projekta ierosinātājam būs jāorganizē arī sākotnējās sabiedrības informēšanas sanāksme, kurā ikviens varēs piedalīties un izteikt priekšlikumus.
To paredz Saeimas 2026.gada 29.oktobrī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ietekmes uz vidi novērtējuma likumā.
Plānojot vēja elektrostaciju būvniecību, būs jāinformē arī to īpašumu īpašnieki, kuru īpašumi atrodas līdz divu kilometru attālumā no izpētes teritorijas. Paziņojumu publicēs arī attiecīgā pašvaldība un Valsts vides dienests.
Lai sabiedrībai būtu plašākas iespējas iepazīties ar informāciju, ietekmes uz vidi novērtējums būs pieejams gan elektroniski, gan drukātā formā. Pašvaldība nodrošinās iespēju iepazīties ar ziņojumu klātienē un informēs, kur tas pieejams elektroniski.
Attiecībā uz jau iesāktajiem vēja parku projektiem paredzēti pārejas noteikumi. Atsevišķiem projektiem, par kuriem vēl nav pieņemts galīgais lēmums, būs nepieciešams pašvaldības atzinums par atbilstību teritorijas plānojumam.
Grozījumi paredz arī vienkāršotāku izvērtēšanas kārtību vēja parkiem ar jaudu vismaz 35 megavati tajos pagastos, kur iedzīvotāju blīvums ir mazāks nekā vidēji Latvijā.
Savukārt, ja konkrētajā pašvaldībā jau būs izbūvētas vai apstiprinātas vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu vismaz 150 megavati un kopējās ietekmes izvērtējumā tiks konstatēts, ka jauns objekts var būtiski negatīvi ietekmēt vidi, ainavu vai iedzīvotāju dzīves kvalitāti, Valsts vides dienests ieceri neakceptēs.
Tāpat noteikts, ka lēmums par paredzētās darbības akceptēšanu būs spēkā 7 gadus. Šajā laikā ierosinātājs varēs saņemt atļauju darbības turpināšanai. Ja lēmums būs pieņemts līdz šā gada beigām, tas būs spēkā līdz 2033.gada 31.decembrim. Nepieciešamības gadījumā termiņu varēs pagarināt līdz 2040.gada 31.decembrim.
Grozījumi stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī.
