Valdībā pieņemtas plašas izmaiņas Notariāta likumā, kas sola mazāku birokrātisko slogu un vienkāršotas procedūras, tajā pat laikā, iekļaujot stingrāku personu identitātes pārbaudi.
Ticis pilnveidots notariāta regulējums, reaģējot uz praksē konstatētām problēmām. Viena no nozīmīgākajām izmaiņām attiecas uz prasībām kļūšanai par zvērinātu notāru. Turpmāk juristiem, kuri strādā pie notāra, pietiks ar piecu gadu pieredzi līdzšinējo septiņu vietā. Tas, pēc izstrādātāju domām, nodrošinās taisnīgāku profesionālās pieredzes novērtējumu.
Tāpat vienkāršos eksāmenu komisiju veidošanu, grozot 21.pantu, atsakoties no obligāta pārstāvju skaita no katras institūcijas, tādējādi padarot procesu elastīgāku. Vienlaikus paredzēts palielināt pašu notāru lomu komisijās.
Būtiskas izmaiņas skars arī drošības jomu. Grozījumi paplašina gadījumus, kad personas identitāti varēs pārbaudīt, izmantojot biometriskos datus, piemēram, pirkstu nospiedumus, precizējot likuma 76.pantu. Tas kalpos kā preventīvs līdzeklis krāpniecības novēršanai ne tikai nekustamo īpašumu darījumos, bet arī citos gadījumos.
Administratīvā sloga mazināšanai paredzēts atteikties no vairākām novecojušām prasībām, tostarp papīra notariālo aktu grāmatu kontroles un videokonferenču ierakstu obligātas glabāšanas. Tiek uzsvērts, ka digitālie risinājumi jau nodrošina pietiekamu pārskatāmību.
Tiek risinātas arī praktiskas problēmas notāru palīgu darbā – paredzot iespēju saglabāt statusu līdz septiņiem mēnešiem pēc darba attiecību izbeigšanas, kā arī noteikt skaidru kārtību viņu atstādināšanai.
Papildus tiek sakārtoti jautājumi par notāru atlīdzību bezmantinieku lietās, paredzot, ka izdevumus segs attiecīgā institūcija vai pašvaldība.
Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimā.
