Lai novērstu neskaidrības ostu pārvaldībā un radītu ostām paredzamu tiesisko ietvaru ilgtermiņa ieguldījumiem, Saeima 2026.gada 22.oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Ostu likumā.
Grozījumi precizē ostu teritoriju iedalījumu pamatdarbības un industriālajās teritorijās, ostu pārvalžu funkcijas un nekustamo īpašumu pārvaldību.
Ostu padomju locekļus un pārvaldniekus plānots izraudzīties atklātā konkursā. Kandidātiem būs jāatbilst noteiktām kvalifikācijas un reputācijas prasībām. Paredzēts, ka ostas padomē darbosies 6 locekļi – 3 Ministru kabineta un 3 attiecīgās pašvaldības iecelti pārstāvji. Lai padome būtu lemtspējīga, tās sapulcē būs jāpiedalās vismaz 5 tās locekļiem. Savukārt lēmumu pieņemšanai būs nepieciešams vismaz 4 padomes locekļu atbalsts.
Grozījumi nosaka arī to, kā ostu pārvaldes varēs rīkoties ar to valdījumā esošajiem īpašumiem. Tas paredz pārskatāmākus nosacījumus zemes un citu īpašumu iznomāšanai, apbūves tiesību piešķiršanai un investīciju projektu īstenošanai.
Plānots noteikt, ka ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 70 gadus. Izņēmums paredzēts gadījumiem, kad plānoto un ieguldīto investīciju apjoms pārsniegs 90 miljonus eiro. Šādos gadījumos servitūtu tiesību termiņš varēs sasniegt 99 gadus.
Tāpat ar grozījumiem plānots pilnveidot arī Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbību, kā arī precizēt jautājumus, kas saistīti ar mazo ostu pārvaldību. Vienlaikus paredzēti pārejas nosacījumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu ostu pārvalžu darbu līdz jauno padomju izraudzīšanai.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
