Latvijas ekonomika 2027.gadā varētu piedzīvot izaugsmi par 1,9%, savukārt 2026.gada iekšzemes kopprodukts palielināsies par 2,4%, prognozē Finanšu ministrija.
Vienlaikus fiskālie aprēķini liecina, ka 2027.gada fiskālā telpa ir negatīva 117,7 miljonu eiro apmērā. Ekonomikas izaugsme palielina ieņēmumu bāzi, tomēr ar prognozētajiem ieņēmumiem nepietiek visu aprēķinos ietverto izdevumu segšanai.
Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2027.–2030.gadam. Vienlaikus ir aktualizēts arī budžeta sagatavošanai pieejamās fiskālās telpas aprēķins.
Budžeta aprēķinos izmantotas septembrī izstrādātās makroekonomiskās prognozes. Tās sagatavotas, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem un konsultējoties ar Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, komercbanku, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem. Prognozes 2026.gada 10.septembrī apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Salīdzinājumā ar jūnija sākumā sagatavoto indikatīvo vērtējumu šā gada ekonomikas izaugsmes prognoze paaugstināta par 0,4 procentpunktiem. Savukārt nākamo gadu izaugsmes prognozes nedaudz samazinātas: 2027.gadā paredzēts IKP pieaugums par 1,9%, bet 2028.–2030.gadā – par 2–2,4% gadā. Šā gada izaugsmes prognozes paaugstināšanu noteica labāki ekonomikas attīstības rezultāti pirmajā pusgadā. Tomēr augstā nenoteiktība ārējā vidē un energoresursu cenu kāpums liek piesardzīgāk vērtēt turpmākās attīstības tempu.
Cenu dinamika šogad bijusi labvēlīgāka, nekā iepriekš paredzēts, tādēļ 2026.gada vidējās inflācijas prognoze samazināta par 0,2 procentpunktiem – līdz 3,4%. To būtiski ietekmējusi pārtikas cenu stabilizācija. Savukārt nākamgad inflācija prognozēta 3,7%, bet 2028.gadā – 2,9% apmērā, ņemot vērā arī energoresursu sadārdzināšanās pakāpenisko ietekmi uz patēriņa cenām.
Vispārējās valdības budžeta deficīta prognoze 2026.gadam saglabāta 2,9% no IKP apmērā. Pie nemainīgas politikas deficīts 2027.gadā sasniegtu 4,2% no IKP, 2028.gadā – 5,4%, 2029.gadā – 4,5%, bet 2030.gadā samazinātos līdz 2,7% no IKP.
Deficīta līmeni būtiski ietekmē prognozētie bruņojuma avansa maksājumu un piegāžu grafiki. Aprēķinos paredzēts ik gadu aizsardzībai novirzīt finansējumu 5% apmērā no IKP.
Nodokļu ieņēmumu prognozē ņemta vērā terminēto pasākumu izbeigšanās – banku solidaritātes iemaksu atcelšana no 2028.gada un iemaksu likmes atjaunošana pensiju 2.līmenī 6% apmērā no 2029.gada.
Lai nākamā gada un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanā ievērotu visus fiskālos nosacījumus, būs nepieciešams kompensēt negatīvo fiskālo telpu: 2027.gadā – 117,7 miljonu eiro, 2028.gadā – 336 miljonu eiro, 2029.gadā – 409,5 miljonu eiro, bet 2030.gadā – 478,8 miljonu eiro apmērā.
Fiskālās telpas aprēķinā nav iekļauta valdības un Saeimas līdz 2026.gada 4.novembrim pieņemto lēmumu ietekme, kuriem pieņemšanas laikā nav nodrošināts finansējuma avots. Šo lēmumu finansēšanai nepieciešami 425,6 miljoni eiro 2027.gadā, 504,3 miljoni eiro 2028.gadā, 581,4 miljoni eiro 2029.gadā un 689,5 miljoni eiro 2030.gadā. Arī šo lēmumu finansēšanas jautājums būs jārisina turpmākajā budžeta sagatavošanā.
Atbilstoši Valsts kases prognozēm vispārējās valdības parāds 2026.gadā būs 47% no IKP. Turpmākajos gados tas pakāpeniski pieaugs un, sākot ar 2029.gadu, stabilizēsies aptuveni 53% līmenī.
