Senāta Administratīvo lietu departaments ir apmierinājis SIA “SS” iesniegto blakus sūdzību, piemērojis pagaidu aizsardzību un apturējis Konkurences padomes lēmuma darbību daļā, ar kuru uzņēmumam uzlikts tiesiskais pienākums precizēt vai ieviest skaidrus tam piederošās tiešsaistes sludinājumu platformas lietošanas noteikumus.
Lietā SKA-734/2026 ir pārsūdzēts Konkurences padomes (KP) lēmums, ar kuru atzīts, ka SIA “SS” ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli tiešsaistes sludinājumu platformu tirgū, vienpusēji bloķējot lietotāju kontus un dzēšot ievietotos sludinājumus, ja lietotāji tos bija publicējuši arī konkurējošā sludinājumu platformā. Vienlaikus ar pieteikumu pieteicēja iesniedza tiesai lūgumu apturēt pārsūdzētā lēmuma darbību daļā, ar kuru tai uzlikts tiesiskais pienākums trīs mēnešu laikā precizēt vai ieviest tādus sludinājumu platformas lietošanas noteikumus, kas saturētu skaidri noteiktus, objektīvus kritērijus sludinājumu dzēšanai un lietotāju kontu bloķēšanai, kā arī lietotāju sūdzību izskatīšanas kārtību. Tā kā šis lūgums tika noraidīts, pieteicēja par tiesas lēmumu iesniedza blakus sūdzību.
Senāts konstatēja, ka lietā izpildās gan subjektīvais, gan objektīvais kritērijs, kas saskaņā ar Administratīvā procesa likumu ir priekšnoteikums pagaidu aizsardzības piemērošanai. Attiecībā uz subjektīvo kritēriju, proti, būtiska un grūti novēršama kaitējuma vai zaudējumu iestāšanās risku, Senāta lēmumā secināts, ka ar pārsūdzētajā lēmumā noteikto tiesisko pienākumu pieteicējai faktiski uzdots ieviest būtiskas izmaiņas sludinājumu platformas iekšējos procesos un informācijas sistēmās. Tiesa arī nav vērtējusi lietošanas noteikumu grozīšanas samērīgumu un ietekmi uz sludinājumu platformu un tās lietotājiem, ņemot vērā apstākli, ka to savstarpējām tiesiskajām attiecībām principā jābūt stabilām, tādēļ jebkuri grozījumi lietošanas noteikumos būtu jāveic tikai pēc rūpīga juridiska izvērtējuma un pienācīgi informējot platformas lietotājus. Savukārt, vērtējot pārsūdzētā lēmuma pirmšķietamo prettiesiskumu kā objektīvo kritēriju, Senāts atzina, ka KP lēmums nesatur pietiekamu pamatojumu, kādēļ pieteicējai būtu steidzami jāizpilda noteiktie pienākumi situācijā, kad konstatētais pārkāpums jau ir beidzies, turklāt mērķi, kuru sasniegšanai uzlikts tiesiskais pienākums, ir formulēti vispārīgi un abstrakti, kas liedz pārbaudīt tā noteikšanas samērīgumu un nepieciešamību.
