Negodīga tirdzniecības prakse, kurā iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis, ir uzskatāma par plaši izplatītu negodīgu tirdzniecības praksi ar pārrobežu dimensiju. Lai izskaustu šādu praksi, 2026.gada 31.martā stājusies spēkā jauna Eiropas Savienības regula.

Tādējādi Eiropas Savienības dalībvalstu konkurences uzraugi varēs efektīvāk sadarboties pārrobežu gadījumos, uzlabojot pārtikas piegādātāju aizsardzību un veicinot godīgu konkurenci visā Eiropas Savienībā.

2026.gada 31.martā stājās spēkā regula 2026/697 par sadarbību starp izpildiestādēm, kas nodrošina direktīvas 2019/633 prasību izpildi negodīgas tirdzniecības prakses novēršanai starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Regulas 2026/697 piemērošana tiks uzsākta no 2027.gada 10.septembra.

Konkurences padome (KP) uzrauga Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma izpildi Latvijā, kurā pārņemti direktīvas 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē noteikumi. KP ir noteikta kā izpildiestāde, kas nodrošina šo prasību ievērošanu Latvijā. Savukārt citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs šo funkciju veic viena vai vairākas izpildiestādes.

Līdz šim KP sadarbība ar citu ES dalībvalstu iestādēm negodīgas tirdzniecības prakses uzraudzības jomā tika īstenota, pamatojoties uz Konkurences likumā noteikto vispārējo sadarbības regulējumu, tostarp Konkurences likuma 34.pantā paredzētajām tiesībām sadarboties ar citu valstu konkurences iestādēm. Savukārt līdz ar regulas 2026/697 ieviešanu, KP kā izpildiestādei sadarbība ar citām izpildiestādēm kļūst strukturētāka, ar skaidri noteiktiem pieprasījumu veidiem, termiņiem un izpildes instrumentiem, kas ļauj efektīvāk risināt pārrobežu negodīgas tirdzniecības prakses gadījumus.

Regula 2026/697 būtiski stiprina izpildiestāžu spēju sadarboties pārrobežu gadījumos. Tā paredz tieši piemērojamus mehānismus, lai novērstu vai apturētu negodīgu tirdzniecības praksi, kas skar vairāk kā vienu valsti. Tas nozīmē, ka pārrobežu gadījumos tiks nodrošināta efektīvāka izmeklēšana un izpilde, mazinot iespējas izvairīties no atbildības atšķirīga regulējuma vai jurisdikciju robežu dēļ. Līdzīgi sadarbības principi tiek izmantoti citās jomās, piemēram, muitas, pievienotās vērtības nodokļa, barības un pārtikas kontroles, patērētāju tiesību aizsardzībā.

Regula 2026/697 ievieš skaidrus savstarpējās palīdzības mehānismus starp dalībvalstu iestādēm, tostarp informācijas apmaiņu, izmeklēšanas darbības un lēmumu izpildi.

Regula paredz iespēju nodrošināt naudas sodu vai citu efektīvu sankciju vai pagaidu pasākumu izpildi citā dalībvalstī, ja uzņēmumam nav pietiekamu aktīvu valstī, kurā konstatēts pārkāpums. Šādi pieprasījumi ir iespējami tikai pēc galīga nolēmuma pieņemšanas.

Tāpat regula attiecas arī uz tirgus dalībniekiem (pircējiem vai piegādātājiem) ārpus ES. Ja izpildiestāde īsteno izmeklēšanas pasākumus par negodīgu tirdzniecības praksi un tirgus dalībnieks (pircējs) nesadarbojas ar izpildiestādi, izpildiestāde tam var pieprasīt iecelt kontaktpersonu ES teritorijā.

Negodīga tirdzniecības prakse, kurā iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis, ir uzskatāma par “plaši izplatītu negodīgu tirdzniecības praksi ar pārrobežu dimensiju”. Šādos gadījumos izpildiestādēm ir jāuzsāk koordinēta rīcība, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, un jāpaziņo Eiropas Komisijai. Izmeklēšana, pārbaudes un izpildes pasākumi šādos gadījumos tiek veikti koordinēti.

Izpildiestādes ir pilnvarotas cita citai sniegt informāciju un par pierādījumiem izmantot jebkādus faktiskos vai tiesiskos apstākļus, tostarp konfidenciālu informāciju. Iegūto informāciju izpildiestādes izmanto tikai pienācīgi ņemot vērā fiziskas vai juridiskas personas leģitīmās intereses, tostarp komercnoslēpumu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.