Juridisks strīds vairāk nekā 20 gadu garumā mudinājis Eiropas Savienības Tiesu būtiski precizēt, kad mūzikā drīkst izmantot citu autoru darbu fragmentus bez atļaujas. Konflikta centrā bija jautājums – vai fragmenta izmantošana ir uzskatāma par autortiesību pārkāpumu, vai arī to var attaisnot ar “stilizācijas” izņēmumu.
Eiropas Savienības Tiesa (EST) spriedumā lietā C-590/23 sniegusi nozīmīgu skaidrojumu par autortiesību izņēmumu – tā dēvēto “stilizāciju”, kas ļauj noteiktos gadījumos izmantot ar autortiesībām aizsargātus darbus bez iepriekšējas atļaujas. Spriedums pieņemts ilgstošā strīdā par mūzikas fragmentu izmantošanu jeb sampling.
Lieta saistīta ar vācu elektroniskās mūzikas grupas “Kraftwerk” skaņdarbu “Metall auf Metall”, no kura aptuveni divas sekundes ilgs ritma fragments tika izmantots citā dziesmā “Nur mir”. Šis fragments tika atkārtoti integrēts jaunajā skaņdarbā.
Tiesa savā spriedumā norādīja, ka “stilizācija” attiecas uz jaunrades darbiem, kuri atgādina vienu vai vairākus jau esošus darbus, bet vienlaikus ir no tiem pietiekami atšķirīgi. Būtiski, ka šādos darbos izmantotie fragmenti kalpo radošam dialogam ar oriģinālu – tie var būt kā cieņas apliecinājums, stilistiska imitācija vai pat kritiska vai humoristiska atsauce.
Vienlaikus EST uzsvēra, ka šim “dialogam” jābūt atpazīstamam. Tas nozīmē, ka personai, kura pazīst oriģinālo darbu, jāspēj identificēt atsauce. Tomēr nav nepieciešams pierādīt, ka autors apzināti vēlējies radīt stilizāciju – pietiek ar to, ka šāds efekts objektīvi pastāv.
Konkrētajā lietā galīgais lēmums vēl jāpieņem Vācijas Federālajai augstākajai tiesai, kas vērtēs, vai konkrētais skaņdarbs “Nur mir” atbilst tiesas definētajiem kritērijiem.
