Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā par nodokļu pārskatiem skaidro precizēto kārtību, kā piemērojami nodokļi kapitālsabiedrību valdes locekļiem gadījumos, kad atlīdzība netiek izmaksāta, bet iestājas pienākums maksāt nodokļus no tā sauktā domājamā ienākuma.

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.9 daļu un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punkta “m” apakšpunktu, valdes loceklis tiek uzskatīts par darba ņēmēju, ja konkrētajā mēnesī uzņēmumā nav neviena darbinieka ar vismaz minimālo algu un uzņēmuma apgrozījums pārsniedz piecu minimālo mēnešalgu apmēru. Šādā gadījumā no domājamā ienākuma, kas nav mazāks par minimālo algu, jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

VID norāda, ka minimālā mēneša darba alga 2026.gadā ir 780 eiro (Ministru kabineta noteikumi Nr.656), kas arī kalpo kā atskaites punkts domājamā ienākuma aprēķināšanai.

Vienlaikus normatīvie akti paredz izņēmumus. Atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.10 daļai nodokļi no domājamā ienākuma nav jāmaksā, piemēram, uzņēmuma pirmajā darbības gadā vai gadījumos, kad valdes loceklis citā grupas uzņēmumā jau saņem būtisku atlīdzību.

Ja iestājas domājamā ienākuma pienākums, uzņēmumam valdes loceklis jāreģistrē kā darba ņēmējs un jāiesniedz attiecīgie pārskati. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.827 prasībām ziņas par darba ņēmēju jāiesniedz līdz nākamā mēneša 17.datumam, vienlaikus iesniedzot arī darba devēja ziņojumu.

Praksē tas nozīmē, ka nodokļu saistības var rasties arī tad, ja uzņēmums faktiski neizmaksā atlīdzību. Piemēram, ja uzņēmuma apgrozījums pārsniedz noteikto slieksni, bet valdes loceklim alga nav noteikta, uzņēmumam tik un tā jāaprēķina un jāsamaksā nodokļi no vismaz minimālās algas apmēra.