Lai labāk aizsargātu darba ņēmējus no psihosociāliem riskiem un stresa, 2026.gada 6.oktobrī Eiropas Parlaments vienojās par ieteikumiem, lai novērstu, likvidētu vai samazinātu ar darbu saistītus psihosociālos riskus, kas var izraisīt stresu, izdegšanu un garīgus un fiziskus traucējumus.
Eiropas Parlaments pieprasa, lai Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Savienības dalībvalstis skaidri atzītu, ka ar darbu saistīti psihosociālie riski izraisa arodslimības, tāpēc jāizstrādā saistoši pienākumi darba devējiem aizsargāt darba ņēmēju garīgo un fizisko veselību un nodrošināt drošus un cieņpilnus darba apstākļus.
Darba devējiem jānovērš ar darbu saistītie psihosociālie riski, jāaizliedz vardarbība, aizskaršana, iebiedēšana un diskriminējoša rīcība, kas apdraud darba ņēmēju cieņu, fizisko vai garīgo veselību. Nepieciešams arī savlaicīgs atbalsts darba ņēmējiem, kas pakļauti psihosociālajiem riskiem.
Darba devējiem būtu ieteicams regulāri novērtēt tādus faktorus kā pārmērīga darba slodze un augsta darba intensitāte. Būtiskai pārstrukturēšanai vai reorganizācijai, piemēram, tāldarba režīmam vai automatizētas lēmumu pieņemšanas un automatizētas uzraudzības sistēmu ieviešanai, būtu jāveic iepriekšējs psihosociālā riska novērtējums sadarbībā ar darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem.
Darba devējiem būtu jānodrošina, ka algoritmiskās pārvaldības sistēmu ieviešana nerada pārmērīgu darba ņēmēju uzraudzību, un vienmēr jāsaglabā cilvēka virsvadība.
Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir atradušies prombūtnē ar darbu saistītu psihosociālo risku dēļ, vajadzētu būt tiesībām uz atbalstītu un ilgtspējīgu atgriešanos darbā. Šajā nolūkā ieteicams darba devējiem izstrādāt individuālus atgriešanās darbā plānus, precizējot tādus faktorus kā darba laika vai darba organizācijas pielāgojumi un darbinieka uzdevumu vai darba slodzes pielāgojumi.
EK 3 mēnešu laikā jāatbalsta vai jānoraida Eiropas Parlamenta pieprasījums.
