Lai pilnveidotu kriptoaktīvu aplikšanu ar nodokļiem un veicinātu nedeklarētu kriptoaktīvu brīvprātīgu deklarēšanu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026.gada 22.septembrī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Grozījumi paredz kriptoaktīviem piemērot tādu pašu nodokļa aprēķināšanas kārtību, kāda pašlaik ir noteikta ieguldījumiem akcijās un obligācijās. Tas nozīmē, ka nodoklis būtu jāmaksā brīdī, kad no ieguldījumu konta izņemtā summa pārsniedz tajā ieguldīto. Tāpat paredzēts, ka ieguldījumu konta režīmu klientiem varētu nodrošināt arī Eiropas Savienībā (ES) licencēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji.
Daļa Latvijas iedzīvotāju nav deklarējuši ienākumus no kriptoaktīviem, jo darbības ar tiem sāktas laikā, kad šajā jomā vēl nebija skaidra nodokļu regulējuma. Vienlaikus no 2026.gada ES tiek piemērota automātiska informācijas apmaiņa par kriptoaktīvu darījumiem un kontiem. Tādēļ grozījumi paredz īpašu brīvprātīgas deklarēšanas mehānismu. Tas ļautu iedzīvotājiem deklarēt sev piederošos kriptoaktīvus, kas tiem pieder 2026.gada 31.decembrī, un samaksāt nodokli 10% apmērā no deklarēto kriptoaktīvu tirgus vērtības.
Paredzēts, ka deklarētā kriptoaktīvu vērtība turpmāk tiktu uzskatīta par šo aktīvu iegādes vērtību nodokļu aprēķināšanai. Savukārt personām, kuras izmantotu šo iespēju un samaksātu nodokli, netiktu piemērota nokavējuma nauda, administratīvie sodi vai kriminālatbildība saistībā ar iepriekš nedeklarētiem ienākumiem, kas saistīti ar deklarētajiem kriptoaktīviem. Šie atvieglojumi nebūtu piemērojami personām, pret kurām jau ir uzsākts kriminālprocess, nodokļu audits, nodokļu kontrole vai administratīvā pārkāpuma process saistībā ar ienākumiem no kriptoaktīviem.
Tāpat grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam būs jānosaka prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies nodrošināt ieguldījumu konta pakalpojumus.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.
