2026.gada 20.augustā Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4.panta otrās daļas (redakcijā līdz 2026.gada 31.maijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam un trešajam teikumam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem”.
Apstrīdētā norma noteica, ka privāto tiesību juridiskajai personai tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu rodas, ja spēkā stājies nolēmums par procesa izbeigšanu pilnībā vai daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu šai personai, nekonstatējot Krimināllikumā noteikto pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai attiecīgajai personai.
Pirmstiesas kriminālprocesā pieteikuma iesniedzējas nekustamajam īpašumam tika uzlikts arests. Ar Rīgas pilsētas tiesas lēmumu arests tika atcelts. Pieteikuma iesniedzēja lūdza atlīdzināt kaitējumu, kas tai radīts ar nepamatoti piemēroto mantas arestu, taču Tieslietu ministrija atteica izdot labvēlīgu administratīvo aktu par kaitējuma atlīdzību. Pieteikuma iesniedzēja šo lēmumu pārsūdzēja, taču Administratīvā rajona tiesa atteica ierosināt lietu, jo pieteikuma iesniedzējai neesot subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu. Proti, neesot konstatējams Atlīdzināšanas likumā noteiktais kaitējuma atlīdzināšanas tiesiskais pamats, jo kriminālprocess vēl nav noslēdzies. Senāts ar rīcības sēdes lēmumu atteica izskatīt pieteikuma iesniedzējas blakus sūdzību par minēto Administratīvās rajona tiesas lēmumu.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka kriminālprocesa noslēgums nevar ietekmēt tai piederošajai mantai uzliktā aresta pamatotību. Tās ieskatā ierobežojums saņemt kaitējuma atlīdzinājumu pirms tāda kriminālprocesa pabeigšanas, kurā pieteikuma iesniedzējai nav procesuālā statusa un kurā netiek lemts par tās mantas izcelsmi, esot nesamērīgs. Tādējādi esot aizskartas Satversmes 92. panta pirmajā un trešajā teikumā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai, lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un atbilstīgu atlīdzinājumu, kā arī Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.
Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 2026.gada 20.oktobrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.
