Sākot ar 2027.pārskata gadu, pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu attieksies uz komercsabiedrībām un koncernu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro un kuru vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1000.
To paredz 2026.gada 22.oktobrī Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā.
Jaunie kritēriji attieksies uz visām komercsabiedrībām neatkarīgi no tā, vai to vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Tādējādi pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vairs nebūs attiecināms arī uz biržā kotētām sabiedrībām, ja tās neatbildīs abiem minētajiem kritērijiem.
Ar grozījumiem ieviests arī vērtību ķēdes aizsardzības mehānisms (value chain cap). Saskaņā ar to ziņojošās sabiedrības no vērtību ķēdes uzņēmumiem ar darbinieku skaitu līdz 1000 nedrīkst pieprasīt vairāk informācijas, nekā paredz Eiropas Komisijas izstrādātie brīvprātīgie ilgtspējas ziņošanas standarti.
Noteikts, ka uzņēmumi, kuriem ilgtspējas ziņošana nav obligāta, var sagatavot ilgtspējas ziņojumu brīvprātīgi, izmantojot brīvprātīgos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus. Brīvprātīgi sagatavotam ilgtspējas ziņojumam nav nepieciešama obligāta zvērināta revidenta pārbaude.
Lai salāgotu prasības ar Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem, trešajā valstī reģistrētās mātes sabiedrības neto apgrozījuma slieksnis koncerna līmenī, pie kura meitas sabiedrībām vai filiālēm ES ir jānodrošina ziņojuma pieejamība, tiek palielināts no 150 miljoniem uz 450 miljoniem eiro.
Likuma pārejas noteikumos iekļauts punkts, kas dod tiesības lielām sabiedrībām un liela koncerna mātes sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras ar darbinieku skaitu virs 500, nesagatavot ilgtspējas ziņojumu par 2026.pārskata gadu, ja to neto apgrozījums bilances datumā nepārsniedz 450 miljonus eiro vai vidējais darbinieku skaits pārskata gadā nepārsniedz 1000.
