Turpmāk bez pašvaldības atļaujas drīkstēs cirst kokus, kuru celma diametrs nepārsniedz 30 centimetrus jeb apkārtmērs – 94 centimetrus. To, vai koka nociršanai būs vajadzīga atļauja, noteiks ne tikai tā izmērs, bet arī suga, augšanas vieta un aizsardzības statuss. Pašvaldības varēs noteikt arī stingrākas prasības koku saglabāšanai.
Atļauja nebūs vajadzīga arī vairākos citos gadījumos. Piemēram, bez tās varēs cirst kokus dzīvojamās apbūves teritorijās, izņemot daudzdzīvokļu māju apbūvi, ja pašvaldība nebūs noteikusi prasības koku saglabāšanai. Bez atļaujas varēs cirst arī kokus zemē, kas kadastrā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, izņemot noteikta izmēra lielos kokus.
Vienkāršāka būs nokaltušu un bīstamu koku nociršana. Pirms ciršanas koks būs jānofotografē vismaz no trim skatpunktiem un jāinformē pašvaldība. Fotogrāfijās būs skaidri jāredz, ka koks ir nokaltis vai tā bojājumi rada apdraudējumu infrastruktūrai, cilvēku veselībai, dzīvībai vai īpašumam.
Savukārt, ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai, to varēs vērtēt kopā ar būvniecības dokumentāciju, neprasot atsevišķu ciršanas atļauju. Būvniecības procesā nocērtamo koku varēs arī kompensēt, tajā pašā zemes vienībā iestādot vismaz trīs jaunus kokus, kas nav jaunāki par 10 gadiem. Šādā gadījumā pašvaldības atļauja nebūs vajadzīga, ja uz nocērtamo koku neattieksies īpašas dabas aizsardzības prasības.
Pašvaldības izsniegtā koku ciršanas atļauja būs derīga divus gadus. Ja pašvaldība atteiks atļaujas izsniegšanu, tai būs jāpamato konkrētā koka nozīmīgums un jāpaskaidro, kāpēc to nevar aizstāt, iestādot citu koku. Vienlaikus tiks saglabātas prasības īpaši aizsargājamo dabas vērtību aizsardzībai. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja joprojām būs nepieciešama, piemēram, dižkoku, aizsargājamās alejās un dendroloģiskajos stādījumos augošu koku nociršanai, kā arī tad, ja koks reģistrēts kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne.
Izmaiņas paredz Ministru kabineta 2026.gada 18.augusta grozījumi "Noteikumos par koku ciršanu ārpus meža", kas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
