Vai uzņēmums, kura mārketinga budžets ir tikai 300 vai 500 eiro mēnesī, var veiksmīgi konkurēt ar uzņēmumiem, kas reklāmā iegulda tūkstošiem eiro? Pēdējo gadu piemēri liecina, ka tas ir iespējams. Taču panākumu pamatā reti ir lētākas reklāmas.
Noteikt savu klientu
Bieži izšķiroša ir spēja precīzi noteikt savu klientu, atrast neparastu pieeju un izmantot ierobežotos resursus tur, kur tie dod vislielāko atdevi. Piemēram, divi nelieli uzņēmumi, kur katrs mārketingam atvēlējis 500 eiro mēnesī. Pirmais cenšas būt redzams visur. Tas publicē reklāmas “Facebook” un “Instagram”, izmanto “Google” reklāmas, reizēm apmaksā kāda influencera ierakstu un piedāvā atlaides. Mēneša beigās nauda ir iztērēta, sekotāju skaits pieaudzis, taču īpašnieks nevar pateikt, cik jaunu klientu reklāmas patiesībā piesaistījušas. Otrs uzņēmums izvēlas citu pieeju. Tas nosaka konkrētu klientu grupu, noskaidro tās galveno problēmu un izvēlas tikai divus komunikācijas kanālus. Tā vietā, lai censtos savākt pēc iespējas vairāk skatījumu, tas koncentrējas uz cilvēkiem, kuriem ir lielākā iespēja kļūt par maksājošiem klientiem.
Jautājums, kuram ir labākas izredzes uz augstāku ieguldījumu atdevi – atbilde nav atkarīga tikai no summas. Daudz svarīgāk ir tas, kā tiek pieņemti lēmumi par tās izlietošanu. Maza budžeta apstākļos katra kļūda ir salīdzinoši dārga – liels uzņēmums var atļauties vairākas neveiksmīgas kampaņas, bet nelielam pat daži simti nelietderīgi iztērētu eiro var būtiski ietekmēt finanšu rezultātus. Tieši tādēļ ierobežots budžets nav tikai šķērslis – tas var kļūt par stimulu precīzākai, radošākai un ekonomiski pamatotākai stratēģijai.
