Grāmatvežu darbā arvien vairāk ienāk mākslīgais intelekts. Tas atvieglo ikdienas darbu un paver jaunas iespējas, tomēr mākslīgā intelekta neuzmanīga izmantošana var novest pie kļūdām, kas var dārgi maksāt. Kas jāņem vērā, mākslīgo intelektu izmantojot grāmatvedībā, un kam jāuzņemas atbildība par pieļautajām kļūdām – mākslīgajam intelektam vai grāmatvedim?
Gudri rīki prasa zinošus cilvēkus
Grāmatveža profesija mainās, tā pielāgojas tehnoloģiskajam progresam. Grāmatvedis vairs neizmanto skaitīkļus vai kalkulatoru – viņa galvenais darbarīks ir uzskaites sistēma. Sistēmas digitalizē čekus, sagatavo un izsūta rēķinus, importē elektroniskos rēķinus, atpazīst darījumus un sagatavo atskaites. Līdztekus procesu automatizācijai grāmatvedības sistēmās arvien vairāk ienāk arī mākslīgais intelekts (MI), kas grāmatveža profesiju maina vēl straujāk: grāmatvedis no datu ievadītāja kļūst par datu, procesu un sistēmu rezultātu kontrolētāju un interpretētāju. Mūsdienu grāmatvedim jāspēj analizēt datus, izprast darījumu ekonomisko būtību, orientēties biznesa informācijas sistēmās un novērtēt tajās iegūto rezultātu pareizību, nemaz nerunājot par nodokļu un grāmatvedības prasību pārzināšanu. Grāmatvedim jābūt uzņēmuma vadītāja biznesa partnerim finanšu jomā.
Tādējādi tehnoloģiju attīstība no cilvēka prasa daudz dziļākas profesionālās zināšanas, daudz plašāku skatījumu uz biznesa procesiem un spēju izmantot tās citā – daudz augstākā – līmenī.
