Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2026.gada 11.februāra lietā T‑643/24 vērtējusi jautājumu, vai samaksu trīskāršā apmērā par to, ka fonogramma izmantota bez licences, ir jāuzskata par “pakalpojumu”, kam piemērojams pievienotās vērtības nodoklis. Šis jautājums interesants ir arī Latvijas kontekstā, domājot par to, kādos gadījumos soda naudu var traktēt par “samaksu par pakalpojumu”, kam jāpiemēro nodokļi.
Eiropas Savienības Vispārējā tiesa (Tiesa) 2026.gada 11.februārī pieņēma nolēmumu lietā T‑643/24, kurā izskatīja strīdu par to, vai neatļauta fonogrammu un audiovizuālo darbu izmantošana rada ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamu pakalpojumu un vai trīskāršotā atlīdzība jeb papildu samaksa, kas tiek noteikta par izmantošanu bez licences, ir pilnā apmērā uzskatāma par ar PVN apliekamu atlīdzību.
Šī lieta ir īpaši nozīmīga autortiesību kolektīvās pārvaldības organizācijām, pakalpojumu sniedzējiem, kuri publiski atskaņo vai izmanto ierakstus vai audiovizuālos darbus, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām.
Lietas apstākļi
