Tēma: distances līgums
Rēķins – preču piegādes dokuments?
Uzņēmums interneta veikalā iegādājas datorus no Lietuvas. Prece tiek atsūtīta uz Latviju ar kurjeru. Piegādātājs atsūta rēķinu elektroniski. Rēķinā norādīta iekraušanas vieta – Lietuva, izkraušanas vieta – Latvija, kā arī visa transportēšanas informācija – paku skaits, iepakojums, piegādes nosacījumi CIP (carriage and insurance paid to). Kurjerdienests, piegādājot preci, neizsniedz nekādus transporta pavaddokumentus. Vai preces saņēmējam pietiek ar elektroniski saņemto rēķinu, lai piemērotu pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi preču piegādei, jo citi preču piegādes dokumenti nav pieejami? Vai tomēr nepieciešami preču piegādes dokumenti?
•
25.02.2025
Pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2024.gada aprīlī
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2024.gada aprīlī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
•
20.05.2024
Vai, noslēdzot distances līgumu, rēķinu drīkst neparakstīt?
Vai, atsaucoties uz distances līgumu, kurš noslēgts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.255 “Noteikumi par distances līgumu”, drīkst izsniegt rēķinu (gan fiziskām, gan juridiskām personām) bez paraksta atbilstoši Grāmatvedības likuma (GL) 11.panta 7.daļas 1.punktam?
•
27.12.2023
Vai rēķinam jābūt parakstītam?
Dzīvojot digitālajā laikmetā un tiecoties vienkāršot saziņu starp uzņēmēju un viņa klientu, visbiežāk tieši rēķinu izrakstīšanas procedūra rada visvairāk sarežģījumu un vislielāko administratīvo slogu. No otras puses, pašiem esot pircēju lomā, mūs uztrauc, vai preces garantija būs spēkā, ja rēķins saņemts kā pielikums e-pasta vēstulē bez paraksta. Kā noformēt rēķinu par pirkumu internetveikalā? Kādas prasības jāizpilda?
•
26.09.2022
Analizējam uzziņu! PVN tālmācības pakalpojumiem
Turpinoties Covid-19 pandēmijai, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par attālināti sniegtajiem mācību pakalpojumiem un nodokļu piemērošanu tiem. Šoreiz izskatām Valsts ieņēmumu dienesta uzziņu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu tālmācības pakalpojumiem, kurus Latvijas uzņēmums sniedz klientiem trešo valstu teritorijā.
•
04.06.2021
Preču piegādes apliecinājums bezkontakta piegādē
Preču tirdzniecības ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā aktualizējusies e-komercija, distances preču tirdzniecība un bezkontakta piegāde, kā arī sūtījumu izsniegšana, izmantojot pakomātus.
•
30.04.2021
Darījumu noformēšana, iepērkoties interneta veikalos
Laikā, kad tik daudz pirkumu tiek veikti internetā, rodas ne viens vien praktisks jautājums par to noformēšanu. Lielākoties interneta veikalā līgums klasiskajā izpratnē netiek parakstīts – dokumenta, ko būtu parakstījušas abas puses, nav. Pircēji norēķinās ar bezskaidru naudu, preces tiek piegādātas uz pakomātiem. Kā rīkoties, lai nodrošinātu darījumu dokumentu parakstīšanu? Kā parūpēties, lai darījuma dokumentiem būtu juridisks spēks? Skaidrojumu interneta žurnālā "iBizness" sniedz ZAB "Sorainen" juriste Anna Bogdanova un jurista palīdze Lūcija Strauta (Darījumu noformēšana interneta veikalos, iBizness.lv, 25.03.2021.).
•
09.04.2021
E-komercija – daži likumdošanas aspekti
E-komercija neapšaubāmi ir viens no 21.gadsimta nozīmīgākajiem izgudrojumiem. Protams, līdzās priekšrocībām tā ietver arī būtiskus riskus, no kuriem dažus samazināt ir sarežģīti.
•
22.08.2016
Distances līgums patērētāju tiesībās – jauns regulējums
Tehnoloģijas attīstās, tas ļauj komersantiem un patērētājiem izvēlēties arvien jaunus veidus, kā pārdot un pirkt pakalpojumus un preces. Preču iegāde internetā kļuvusi teju par ikdienu lielai daļai cilvēku. Joprojām aktuāla ir arī preču un pakalpojumu pasūtīšana ar tālruņa, elektroniskā pasta vai televīzijas palīdzību. 13.jūnijā visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs stājās spēkā Direktīva par patērētāju tiesībām, iepērkoties internetā, līdz ar to preču / pakalpojumu pārdevējiem ir pienākums pārbaudīt savus līgumus.
•
05.08.2014
Kā jānoformē eksporta dokumenti, preces pārdodot PayPal sistēmā?
Latvijas uzņēmums pievienotās vērtības nodoļa (PVN) maksātājs ar PayPal starpniecību tirgo savas ražotās preces. Kā jānoformē eksporta dokumenti PVN vajadzībām? Vai vispār iespējams pierādīt eksportu šādā gadījumā?
•
25.04.2013
Jaunas prasības pārtikas produktu marķēšanai
<P>Šobrīd jau vairums patērētāju spēj nošķirt terminus <I>krējums</I> vai <I>siers</I> no <I>krējuma izstrādājums</I> vai <I>siera izstrādājums</I> un tādēļ spēj arī izdarīt informētu un apzinātu izvēli par labu produktam vai tā <I>izstrādājumam</I>. Šāda izvēle ir izdarāma, galvenokārt pateicoties Eiropas Savienības (ES) pamatnostādnēm patērētāju aizsardzībā un attiecīgi izstrādātajiem normatīvajiem tiesību aktiem par pārtikas produktu marķēšanu. Tomēr pārtikas produktu kvalitātes un marķēšanas jautājumi joprojām ir aktuāli.</P>
•
24.02.2012
Vai, iegādājoties preces interneta veikalā, visiem pircējiem ir vienādi līguma noteikumi?
<P>Patērētājiem (saskaņā ar <A href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=23309" target=_blank rel=nofollow>Patērētāju tiesību aizsardzības likumu </A>(PTAL vai likums) <EM>patērētājs — <U>fiziskā persona</U>, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš <U>nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību</U></EM>) darījumos tiek nodrošināts augstāks aizsardzības līmenis kā citiem pircējiem, piemēram, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Jo īpaši patērētāji tiek aizsargāti, ja preces tiek pirktas internetā (tiek slēgts distances līgums), jo šādā gadījumā patērētājs nevar preces aplūkot, aptaustīt un aprunāties ar pārdevēju par preces īpašībām, kā tas būtu iespējams iegādājoties preces veikalā. Salīdzinot situācijas, kad preci interneta veikalā iegādājas patērētājs un kad to pašu preci iegādājas cits pircējs, pušu tiesības var būtiski atšķirties.</P>
•
08.12.2010
Komerciālā pirkuma līgums, tā tiesiskais regulējums
Šī gada sākumā spēkā stājās Komerclikuma Komercdarījumu daļa, kas tika sen gaidīta gan juristu, gan komersantu aprindās. Komercdarījumu regulējums tika izstrādāts jau 1998. gada Komerclikuma projektā, ko tolaik apstiprināja Ministru kabinets (MK). Tomēr 2002. gadā, kad Saeima pieņēma Komerclikumu, šīs daļas nebija. Darbs aktīvi pie jaunās komercdarījumu daļas tika atsākts 2006. gadā, apzinoties, ka gan komerciālās apgrozības dinamiskums, gan paaugstinātas uzticības aizsardzības un atbildības pakāpes nodrošināšanas nepieciešamība bija radījusi vajadzību pēc īpaša regulējuma virknei komercdarījumu. Viens no svarīgākajiem darījumu veidiem, ko regulē Komerclikums, ir komerciālais pirkums. Iespējams, ka šis darījumu veids ir viens no izplatītākajiem komerciālajā apgrozībā. Kas komersantiem būtu jāzina par komerciālo pirkumu un tā regulējumu Komerclikumā?
•
20.05.2010
Atbild eksperts
Atbild
Inga Pumpure
Atbild
Sabīne Vuškāne
Atbild
Anna Jesemčika
Atbild
Dr.oec. Inguna Leibus
Atbild
Anda Ziemele
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
