Lai ārvalstnieks saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, ir jāizpilda vairāki nosacījumi, viens no tiem – jānomaksā nodokļi noteiktā apmērā. Tieši šis aspekts mēdz būt strīdu objekts, un tā noticis arī kādā Senāta izskatītajā lietā, kurā kapitālsabiedrības dalībniekam tika atteikta uzturēšanās atļauja. Apskatām spriedumā gūtās atziņas.

Šī gada 12.jūlijā tika pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nosakot, ka ārvalstniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa attālināta darba vīzu, ir tiesības izvēlēties piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā. Grozījumi piemērojami ar šī gada 1.janvāri. Kam un kādos gadījumos šīs vīzas jāsaņem? Kā aprēķināt nodokļus?

Finanšu ministrija ir publicējusi grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" attiecībā uz nodokļa piemērošanu ārvalstniekiem, kuri veic darbu Latvijā attālināti.

Uzņēmums nodarbina dažus studentus no trešajām valstīm (Uzbekistāna). Viņu uzturēšanās atļaujā norādīts, ka atļauts strādāt līdz 20 stundām nedēļā saskaņā ar Imigrācijas likuma 9. panta 5.1 punktu. Darba alga par nepilno darba laiku noteikta mazāka par minimālo. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 pantā nav minētas šādas situācijas, kad minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas neveic. Vai pareizi saprotu – personai, kurai likums par VSA liedz strādāt pilnu darba laiku, darba devējam vai nu jāmaksā vismaz minimālā darba alga neatkarīgi no nostrādātā darba laika, vai būs jāpiemaksā minimālās iemaksas?

Latvijā attālināti regulāri strādā jau ap 20% darbinieku, daudzi izvēlas elastīgu darba laiku, darbinieki strādā ne vien no mājām tepat Latvijā, bet arī ārvalstīs, savukārt ārvalstu darbaspēks aizvien biežāk ierodas pie mums. Darba modeļi, kas vēl pirms pāris gadiem bija izņēmums, nu kļuvuši par ikdienu. Kā darba devējiem orientēties jaunajā realitātē? Atbildes meklējām žurnāla “iTiesības” organizētajā konferencē “Uzņēmums un darba tiesības 2022”.

Kādas izmaiņas plānotas nodokļu jomā? Vai tiks saglabātas minimālās sociālās iemaksas? Vai resursu cenas turpinās pieaugt? Vai plānoti valsts atbalsta instrumenti Covid ietekmes mazināšanai? Kā organizēt darba vidi Covid apstākļos? Kurš uzņemsies atbildību par pārrāvumiem darbā pašizolācijas vai bērnu attālināto mācību dēļ? Šie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem šodien diskutējam forumā “Finanšu prognozes 2022”. Aicinām sekot līdzi teksta tiešraidei tepat, interneta žurnālā "iFinanses"!

Lai risinātu augsti kvalificētu speciālistu (īpaši apstrādes rūpniecības un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē) trūkuma problēmu, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un 18.05.2017. saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki, piemērojot atvieglotus nosacījumus".

Ceturtdien, 02.02.2017., Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi Imigrācijas likumā ar mērķi atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem nodarbinātajiem, t. sk. jaunuzņēmumu (start-up) dibinātājiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 18.01.2017., galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem paredzēts atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

Otrdien, 04.10.2016., Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Imigrācijas likumā, kuros paredzēts atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem speciālistiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

Lai noformētu konkrētajam darbiniekam uzturēšanās atļauju, uzņēmumam rodas dažādas izmaksas (valsts nodevas, izdevumi par juridiskajiem pakalpojumiem un veselības pārbaudēm). Vai minētās izmaksas, kas saistītas ar darbinieka uzturēšanās atļaujas sagatavošanu, var uzskatīt par ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītām izmaksām? Vai tomēr tās ir darbinieka gūtais labums, kam attiecīgi jāpiemēro nodokļi?