Gadu gaitā esam palīdzējuši vairāk nekā 30 Latvijas uzņēmumiem tikt pie sava biznesa inteliģences (BI) risinājuma. Tie ir bijuši dažāda mēroga tehnoloģiju projekti.
Šajā sadarbībā radušās vairākas būtiskas atziņas.
Beidzamajos gados ir strauji mainījusies Latvijas uzņēmēju domāšana visos līmeņos. Kādreiz lēmumu pieņemšana bija augstākās vadības pienākums, kā argumentu par labu vienam vai otram lēmumam biežāk piesaucot intuīciju, nevis konkrētus faktus. Šodien tipiska uzņēmumu vadība vēlas, lai visi biznesa procesos iesaistītie darbinieki būtu labi informēti, tostarp izprastu sava un uzņēmuma snieguma rādītājus. Tāpēc ir tikai pašsaprotami, ka BI risinājums ir kļuvis par tipisku vajadzību tipiskā Latvijas uzņēmumā.
Gandrīz visiem uzņēmumiem ir vairākas informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas (arī tā informācija, ko uzkrājam "Excel" failos), katra savam mērķim, piemēram, informācija par pārdošanu un klientu komunikācija CRM sistēmā mākonī, projektu un darba laika uzskaites sistēma pie sevis, finanšu grāmatvedība ārpakalpojumā. Teju katrā sistēmā iespējams iegūt atskaites. Bet, skatoties uz katru sistēmu atsevišķi, mēs redzam tikai daļu kopbildes. Kopskatu sniedz vienots BI risinājums, kas apvieno informāciju no dažādām sistēmām (BI jomā tie tiek saukti par datu avotiem).
Katrs uzņēmums ir spiests apgūt IT iemaņas, lai izvēlētos piemērotākās IT sistēmas, tostarp pareizo BI risinājumu. Sev piemērotākās tehnoloģijas izvēle ir puse veiksmes. Izvēle var būt atkarīga no daudziem aspektiem – kas ir mērķauditorija (analītiķi, vadība, parastie lietotāji), kāds būs informācijas pasniegšanas veids (interaktīvie pārskati, data exploration vietne, regulārie pārskati, kontroles atskaites), kur tā atradīsies, kādas ir investīcijas utt. Jāpiebilst, ka tehnoloģiju izvēli sarežģī fakts, ka BI ražotāji investē ievērojamus līdzekļus inovācijā un jaunu iespēju radīšanā. Starp vadošajiem jāpiemin tādi vārdi kā "SAP", "Microsoft", "Qlik", "Oracle", "Tableau".
Lai BI risinājums mums kalpotu efektīvi, informācijai jābūt analītiski apstrādātai un pasniegtai viegli uztveramā formā. Sistēmā ievadītie rēķini un maksājumi jāpārvērš par debitoru analīzi laikā. Pirmdokumenti un grāmatojumi jāpārveido interaktīvā peļņas / zaudējumu pārskatā. Pārdalot virsizmaksas, iegūstam mūsu produkta / pakalpojuma / klienta rentabilitāti utt. Tātad faktiskais izpildījums jeb BI risinājuma ieviešana ir otra puse veiksmes. Vienlaikus jāapzinās ieviešanas izmaksu būtiskais faktors, jo programmatūras izmaksas ir salīdzinoši mazas, bet gudru speciālistu likmes konkurē attīstīto Eiropas valstu līmenī. Lai kontrolētu izmaksas, lieki netērējot, ir jāizvēlas uzticams piegādātājs ar veicamā darba pieredzi.
Lai noteiktu cēloņsakarības biznesa un tirgus notikumos vai prognozētu iespējamo darījumu iznākumu, daudzi uzņēmumi izmanto mākslīgā intelekta aprēķinus. Tipiskākais piemērs, kur mēs kā patērētāji ar to saskaramies ikdienā, ir internetveikali, kas papildus mūsu izvēlei rekomendē vēl citus produktus. Mākslīgā intelekta komponente ir daļa kopējā BI risinājuma. Tā spēj izvērtēt visas iespējamās izejas datu kombinācijas īsā laika sprīdī, kam citkārt cilvēks veltītu ļoti daudz laika un, iespējams, tāpat nepamanītu kādas likumsakarības. Šo potenciālu izmanto uzņēmumi, kas vēlas kāpināt savu konkurētspēju vai radīt jaunus "spēles noteikumus". Tas, protams, vēl vairāk akcentē nepieciešamību iegūt plašāku un korektāku informāciju par komunikāciju ar klientu, izteikto piedāvājumu, atgriezenisko saikni u.tml.
Noslēgumā varu piebilst, ka BI ir ceļojums ar interesantiem piedzīvojumiem, kas rada pozitīvas pārmaiņas. Paredzēdams BI nozīmi modernās uzņēmējdarbības ikdienā, Rainis reiz teica: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!"
