Eiropas Komisija ir publicējusi ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) “plaisu” jeb starpību starp prognozētajiem un faktiski iekasētajiem PVN ieņēmumiem 2016.gadā. Saskaņā ar šo pētījumu vairumā dalībvalstu (arī Latvijā) PVN plaisa saruka, informē SIA “PricewaterhouseCoopers”.

Eiropas Savienībā (ES) kopumā PVN plaisa 2016.gadā samazinājās līdz 147,1 miljardiem eiro. Procentuāli pret kopējām PVN saistībām plaisa no 13,2% 2015.gadā samazinājās līdz 12,3% 2016.gadā, kas ir zemākā vērtība kopš 2012.gada, kad tika uzsākta ES PVN plaisas analīze.

No 28 dalībvalstīm PVN plaisa saruka 22 valstīs, bet palielinājās sešās (Rumānijā, Somijā, Lielbritānijā, Īrijā, Igaunijā un Francijā).

Lielākais PVN plaisas sarukums – par vairāk nekā pieciem procentpunktiem – notika Bulgārijā, Latvijā, Kiprā un Nīderlandē.

Mazākās PVN plaisas bija Luksemburgā (0,85%), Zviedrijā (1,08%) un Horvātijā (1,15%). Lielākās plaisas tika reģistrētas Rumānijā (35,88%), Grieķijā (29,22%) un Itālijā (25,9%).

Kopumā pusē no dalībvalstīm PVN plaisa bija zem 9,9%.

Latvijā

Latvijas PVN plaisa 2016.gadā saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu bija 11%, uzrādot nedaudz labākus rezultātus nekā Lielbritānija un Francija. Latvijas PVN plaisa ir samazinājusies četrus gadus pēc kārtas.

VID izmantotā PVN plaisas mērīšanas metodoloģija kritiskāk vērtē atsevišķas potenciālā patēriņa komponentes, tādēļ šobrīd VID novērtējums ir pesimistiskāks nekā Eiropas Komisijas. Pozitīvi ir tas, ka abu pētījumu rezultāti liecina par PVN plaisas sarukumu Latvijā:

Latvijas_pvn_plaisa.jpg

Lietuva un Igaunija

Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu 2016.gada PVN plaisa Latvijā bija mazāka nekā Lietuvā, bet lielāka nekā Igaunijā. 

Lietuvas PVN plaisa 2016.gadā bija 25% – par 1% mazāk nekā 2015.gadā. Kopš 2012.gada Lietuvas PVN plaisa ir sarukusi par 3%. 

Igaunijas PVN plaisa 2016.gadā bija 7% – par 1% vairāk nekā 2015.gadā. Kopš 2012.gada Igaunijas PVN plaisa ir sarukusi par 6%.