Piedāvājam marta “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!
1.vieta – izmaiņas grāmatvedības politikā
Martā mūsu lasītājus visvairāk interesēja 2025.gada grozījumi grāmatvedības un nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos, kas ietekmē uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentu saturu. Ilga Beča publikācijā “Grāmatvedības politikā 2026.gadā veicamas izmaiņas” (iFinanses.lv, 09.03.2026.) apskata, kādas izmaiņas saistībā ar jauno kārtību attieksies uz uzņēmumiem.
Autore norāda, ka grāmatvedības politikas aktualitātes nosaka šādas izmaiņas:
- 2025.gada 26.septembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”;
- 2025.gada 9.decembrī izdoti jauni MK noteikumi Nr.749 “Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam”;
- 2025.gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”.
Sākot ar 2025.gada 1.janvāri, e-rēķini Latvijā ir obligāti darījumos starp budžeta iestādēm, kā arī darījumos starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem un budžeta iestādēm, ja vien nav noteikti izņēmumi, kas ļauj atkāpties no e-rēķinu noformēšanas prasības. Minētajiem uzņēmumiem e-rēķini, sākot no 2026.gada 1.janvāra, ir jānodod Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Attiecībā uz darījumiem starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem pienākums lietot e-rēķinus un tos obligāti nodot VID stāsies spēkā 2028.gada 1.janvārī. Tomēr tas neliedz sagatavot e-rēķinus un to datus brīvprātīgi nodot VID jau tagad.
MK noteikumi Nr.877 ir papildināti ar jaunu normu attiecībā uz koriģējošiem rēķiniem. Noteikumu 25.1punktā skaidrots, ka attaisnojuma dokumentu, ar kuru labo vai atsauc (anulē) iepriekš izsniegto attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (rēķinu) (turpmāk – koriģējošais rēķins), kurš noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins, ja daļēji vai pilnībā atcelts darījums vai ja iepriekš izrakstīts kļūdains rēķins, sagatavo kā strukturētu elektronisko rēķinu. Sagatavojot koriģējošo rēķinu, tajā norāda atsauci uz rēķina numuru, kurš tiek labots vai atsaukts.
Tādējādi jaunā norma nosaka: ja sākotnējais e-rēķins ir kļūdains, piemēram, pieļauta matemātiska vai pārrakstīšanās kļūda, vai darījums atcelts, korekcija jāveic e-rēķina formā, norādot atsauci uz labojamā vai atsaucamā e-rēķina numuru. Autore akcentē, ka īpaša uzmanība jāpievērš gadījumiem, ja uzņēmums plāno piemērot normu par gala rēķina nesagatavošanu situācijās, kad tiek izrakstīts avansa e-rēķins.
2.vieta – labojumi PVN deklarācijā
Martā lasītāko rakstu TOP 3 2.vietā ierindojies jautājums par deklarācijām. Ņina Podvinska rakstā “Vai jālabo PVN deklarācija, ja rēķins saņemts novēloti?” (iFinanses.lv, 10.03.2026) skaidro, ko darīt, ja klients saņem pievienotās vērtības nodokļa rēķinus par darījumiem iekšzemē, saskaņā ar kuriem būtu jāatskaita priekšnodoklis, ar lielu kavējumu.
Ņina Podvinska uzskata: “Jālabo iepriekšējo periodu pievienotās vērtības nodokļa deklarācija, jo vēlākais, kad var uzrādīt martā notikušo darījumu, ir deklarācija par maiju (pie nosacījuma, ja rēķins izrakstīts aprīlī, bet fiziski saņemts maijā).”
Priekšnodokļa atskaitīšanas kritēriji un periodi noteikti Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 92. un 97.pantā. Jāņem vērā, ka tiesiskais regulējums nosaka konkrētus taksācijas periodus, kad priekšnodoklis ir iekļaujams pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā.
Ievērojot PVN likuma 97.panta 1.daļu, priekšnodoklis par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitāms tajā taksācijas periodā, kad:
- saņemtas preces vai pakalpojumi un saņemts nodokļa rēķins vai
- atlīdzība par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāta pirms preču vai pakalpojumu saņemšanas, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā, kas seko šim taksācijas periodam, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Tādējādi, ja prece saņemta martā, bet rēķins tika izrakstīts aprīlī, tad, ja preču pircējam taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis, priekšnodoklis uzrādāms PVN deklarācijā par aprīli, bet ne vēlāk kā deklarācijā par maiju. Līdz ar to, lēmums labot iepriekš iesniegtās deklarācijas ir pareizs.
3. vieta – kļūdas gada pārskatā norakstā
Svarīga tēma martā bija gada pārskata noraksta sagatavošana un iesniegšana VID EDS, tādēļ Ildzes Alksnītes publikācija “Biežākās kļūdas, sagatavojot gada pārskata norakstu VID EDS” (iFinanses.lv, 02.03.2026) ierindojusies lasītāko publikāciju 3.vietā.
Lielākā daļa grāmatvežu ar nepacietību gaida brīdi, kad gada pārskats ir sagatavots, parakstīts, apstiprināts dalībnieku vai akcionāru kopsapulcē un tā norakstu var iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Ja sabiedrībai nepieciešama arī revīzija vai ierobežotā pārbaude, sagatavotais gada pārskata noraksts jāapstiprina arī zvērinātam revidentam, kurš ir sagatavojis un parakstījis atzinumu vai pārbaudes ziņojumu. Tomēr praksē, pārskatot jau sagatavotu, bet vēl neapstiprinātu norakstu, nereti tiek konstatētas nepilnības.
Finanšu speciālistiem un grāmatvežiem sabiedrības kategorijas pārbaude jāveic vēl pirms paša gada pārskata sagatavošanas vai līdzko noslēgts pārskata gads grāmatvedības sistēmā un būtiski labojumi vairs nav plānoti, jo VID EDS iekļaujama informācija no gada pārskata. Informācijai gada pārskatā un VID EDS norakstā jābūt vienādai, protams, ņemot vērā izkārtojuma atšķirības, bet informācijas apjoma un skaitļu ziņā tā nedrīkst būtiski atšķirties.
Praksē, apjautājoties finanšu speciālistiem, kā notiek gada pārskata sagatavošana, bieži seko atbilde, ka tiek izmantots iepriekšējā gada pārskats, pārnesti skaitļi un ievietoti jaunie pārskata gada skaitļi. Sabiedrības kategorijas atbilstības pārbaude netiek veikta, kā arī netiek sagatavots atsevišķs pārbaudes saraksts par to, vai gada pārskatā ietverts viss, kas saskaņā ar likumu tajā iekļaujams, ņemot vērā sabiedrības kategoriju. Tāpēc pastāv iespēja, ka kāda būtiska informācija netiek uzrādīta vispār vai uzrādīta tādā veidā, kas saturiski neatbilst prasībām.
Kāpēc gada pārskata sagatavošanu vajadzētu sākt ar pārliecināšanos par sabiedrības lieluma kategoriju? Jo, nepareizi nosakot sabiedrības kategoriju, var pieļaut būtiskas kļūdas. Tas var novest pie termiņu kavējumiem, kas vēlāk var ietekmēt gada pārskata lietotāju lēmumus sabiedrībai nelabvēlīgā virzienā. Īpaši būtiski tas ir sabiedrībām, kurām saistībā ar gada pārskata iesniegšanas termiņu ir noteikti kādi papildu nosacījumi, piemēram, sabiedrības pirkšanas un pārdošanas darījumos, bankas aizdevumu pagarināšanas darījumos, nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas noteikšanā u.tml.
