21.maijā “ATTA CENTRE”, Rīgā, norisinājās konference “Darbinieku labumi”, kuru organizēja “iFinanses” kopā partneriem. Tajā uzņēmumi varēja iepazīties ar labumiem, ko var piedāvāt darbiniekiem, nemaksājot nodokļus. Bija iespējams arī uzzināt, kā sabalansēt darbinieku pieaugošās vēlmes ar uzņēmuma budžetu un plāniem.

Konferencē piedalījās jomu speciālisti, kas dalījās savā pieredzē, kā arī “Bonusu stendos” varēja saņemt gatavus risinājumus un izdevīgus piedāvājumus darbinieku labumiem.

“SEB bankas” pārstāvis Dainis Gašpuitis norādīja, ka uzņēmēji pārāk maz domā par produktivitāti, lai arī tas ir instruments, kas var palīdzēt paaugstināt algas. Tomēr uzņēmēji būs spiesti celt produktivitāti, izmantojot dažādus elektronizācijas un automatizācijas rīkus, jo esošais darba tirgus strauji noveco.

Tomēr noveco ne tikai darba tirgus, bet arī normatīvais regulējums. Zvērināta advokāte Gita Oškāja norādīja, ka ir sagatavoti un apspriešanai nodoti grozījumi Darba likumā, lai uzlabotu darba vidi un padarītu to mūsdienīgāku. Būtiskākās izmaiņas sagaidāmas kārtībā, kādā varēs uzteikt darbu, ja darbiniekam ir ilgstoša darba nespēja, slimojot bērnam. Proti, ja tiek kopts smagi slims bērns, šis laiks netiks ieskaitīts darbnespējas laikā. Papildus notiek aktīvas diskusijas par elastīgāku darba laiku – nepilnu summēto darba laiku, 4 dienu darba nedēļu, iespēju pārcelt 2 darba stundas uz citu nedēļas dienu.

Irina Rozenšteina, “ZAB Ellex Kļaviņš” asociētā partnere, norādīja, ka mācību maksu segšana ir efektīvs darbinieku motivēšanas un noturēšanas līdzeklis. Izvēloties piedāvāt šo labumu, darba devējam jāslēdz vienošanās par katru apmācību un jāvienojas par to apmaksas daļēju atmaksu, izbeidzot darba attiecības. Šis labums ir izdevīgs arī uzņēmumam, jo no 2024.gada 1.janvāra mācību maksa par augstākās izglītības studijām nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Kā vēl viens no būtiskiem darbinieku labumu veidiem, kas pagaidām vēl nav ieguvis lielu popularitāti, tika izcelta iespēja darbiniekiem piešķirt kapitāldaļas – tas ļauj darbiniekam kļūt par uzņēmuma īpašnieku ar ierobežotām tiesībām, piemēram, saņemot tiesības uz dividendēm. Darbinieki uzņēmuma daļas novērtē vairāk nekā piemaksu pie algas, jo tādā veidā iegūst ne tikai finansiālu labumu, bet arī vadības atzinību, pastāstīja “ZAB Ellex Kļaviņš” zvērināta advokāta palīgs Kaspars Oļševskis. Viņš arī atzina, ka šajā regulējumā joprojām ir diezgan daudz neskaidrību un interpretācijas iespēju, jo regulējums ir pavisam jauns.

“ZAB COBALT” speciāliste Kristīne Patmalniece norādīja, ka, izvēloties pareizo līguma un darba laika formu, ir iespējams optimizēt izdevumus. Ņemot vērā, ka darba līgums vai uzņēmuma līgums ir visneefektīvākie līgumi darba attiecībās ar valdes locekli, tad praksē redzams, ka tie sāk izzust. Tāpēc ieteicams slēgt pilnvarojuma līgumu, kas atbilst valdes locekļa darba būtībai. Norādīts izpildes termiņš neparedzama darba grafika rezultātā arī var būt ieguvums darbiniekiem, jo tā ir iespēja nebūt piesaistītam konkrētam darba laikam, būt elastīgam.

Lai arī nereti cilvēki paļaujas uz to, ka viņiem vecumdienās būs pietiekami stabili ienākumi vai, ja nepieciešams, palīdzēs radinieki, tomēr, ja darba devējs piedāvā veikt iemaksas pensijas fonda vai dzīvības apdrošināšanas uzkrājumā, tas ir vērtīgs ieguvums ilgtermiņā. Tāpat darbiniekam var tik segti ēdināšanas un ārstniecības izdevumi līdz 480 eiro gadā, attālinātā darba izmaksas – 40 eiro mēnesī, un veselības apdrošināšana līdz 750 eiro gadā, nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli.


Bilžu atskats no 21.maija konferences “Darbinieku labumi” pieejams: konferences.izurnali.lv

Konferenci organizēja žurnāls iFinanses, atbalstīja Bonusukarte, sadarbojoties ar SEB, Directo, StebbyIf Apdrošināšanu un VISMA.