Aprīļa lasītāko rakstu virsotni šoreiz iekarojis raksts par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumiem, kas noteikti nav pārsteigums, jo grozījumi ietver regulējumu, ko var piemērot jau šī gada pārskatiem.

1. vieta – debitoru nedrošie parādi

Saskaņā ar UIN likumu ar nodokli apliekamajā bāzē jāiekļauj debitoru parādu summa, kas ir izveidota kā uzkrājums nedrošiem parādiem un iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūta vai tam šajā periodā nav piemērojams UIN likuma 9. panta 3. daļā minētais atbrīvojums - nodokļa maksātājs veicis visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības. Ja parāds nav atgūts, bet tas tiek norakstīts ātrāk nekā pirms 36 mēnešiem no tam izveidotā uzkrājuma dienas, tad arī pārskata gadā, kurā norakstīts šis parāds, to iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā mēneša nodokļa deklarācijā, jo par šo parādu uzkrājums vairs nepastāv.

Savukārt Starptautiskajā finanšu pārskata standartā Nr. 9 “Finanšu instrumenti” (SFPS Nr. 9) noteikts, ka nodokļa maksātāji veido uzkrājumus nedrošiem parādiem procentuāli no kopējās debitoru parāda summas, klasificējot tos grupās atkarībā no atgūšanas risku apmēriem. Atbilstoši UIN likuma 9. panta 1. daļas 1. apakšpunktam šādiem nodokļa maksātājiem varēja rasties pienākums maksāt nodokli par uzkrājumu, kurš izveidots pirms vairāk nekā 36 mēnešiem, neskatoties uz to, ka konkrētais parāds kļuvis par nedrošo parādu jau pēc uzkrājuma izveidošanas un tādēļ nodokļa maksātājs nav paspējis parādu atgūt vai pabeigt parāda piedziņas procedūras.

Tagad UIN likums papildināts ar kārtību, kādā nodokli par nedrošajiem parādiem maksā tie nodokļa maksātāji, kuri uzkrājumus veido saskaņā ar SFPS Nr. 9. Paredzēts ar nodokli apliekamajā nodokļa bāzē iekļaut tādu debitoru parādu summu, par kuru izveidots uzkrājums un kura atzīšana pārtraukta atbilstoši debitoru parādu (finanšu aktīvu) atzīšanas, atgūšanas un norakstīšanas (aktīva atzīšanas pārtraukšanas) politikai, bet ne vēlāk kā 60 mēnešu laikā no parāda rašanās brīža, ja parādam šajā periodā nav piemērojams UIN likuma 9. panta 3. daļā minētais atbrīvojums. 

Tāpat likums papildināts ar kritērijiem, kas jāievēro UIN likuma 9. panta 1. daļas 3. punkta piemērošanai, tostarp debitora parāda izsekojamība un zvērināta revidenta atzinuma par finanšu pārskatiem nepieciešamība, kā arī prasība nodokļa maksātājam izveidot politiku uzkrājumos (kredītzaudējumos) iekļautā debitoru parāda atzīšanai, atgūšanai un norakstīšanai (aktīva atzīšanas pārtraukšanai).

2. vieta – pircēja rekvizīti kases čekā neatkarīgi no summas

Saistībā ar jaunā Grāmatvedības likuma (GL) stāšanos spēkā ir radusies diskusija starp grāmatvežiem par rekvizītiem čekos. Vai taisnība, ka saskaņā ar jauno GL obligāti čekā jāiedrukā pircēja rekvizīti, tātad arī čekā par summu 0,01 eiro ir jābūt uzņēmuma rekvizītiem, lai tas būtu attaisnojuma dokuments?

Kā publikācijā "Vai pircēja rekvizīti kases čekā ir obligāti neatkarīgi no summas?" skaidro VID, lai pircējs kā GL subjekts varētu veikt ierakstus grāmatvedības reģistros par naudas izlietojumu, pamatojoties uz kases čeku, būtībā neatkarīgi no pirkuma summas un saskaņā ar GL noteikto tajā būtu jāietver pircēja saimnieciskā darījuma detalizācija, proti, visi attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti, izņemot rekvizītu “paraksts”.

Tomēr, ņemot vērā PVN reglamentējošo normatīvo aktu prasības, kurās noteikti atvieglotāki nosacījumi, ja kases čeks izsniegts par darījumu, kura vērtība bez PVN ir mazāka par 30 eiro, arī attiecībā uz grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām GL subjektam (gan PVN maksātājam, gan PVN nemaksātājam) ir atļauts iegrāmatošanai par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu izmantot kases čeku, kurā var nebūt ietverti tādi rekvizīti kā preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētās dzīvesvietas adrese) un reģistrācijas numurs, ja:

• kases čeks izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 30 eiro;
• kases čekā iztrūkstošie GL 11. panta 5. daļā minētie attaisnojuma dokumentam noteiktie obligātie rekvizīti ir ietverti attaisnojuma dokumentā, ko sagatavo saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai avansa norēķinu personas izdevumu atlīdzināšanai.

Tātad kases čekā par darījumu, kura vērtība ir nieka 0,01 eiro, tomēr nav jābūt uzņēmuma rekvizītiem.

3. vieta – vai darbā izmantoto tehniku drīkst uzdāvināt darbiniekam?

Mūsdienās, kad t.s. ilgtspējība ir ne vien atsevišķu indivīdu fanātiska ideja, bet uzdevums mums visiem, arī uzņēmumi arvien vairāk domā, kā savus resursus izmantot maksimāli ilgi, piemēram, nolietoto tehniku uzdāvinot darbiniekam. Uzņēmums sev piederošo veco tehniku, inventāru utt. var norakstīt, pārdot vai arī uzdāvināt savam darbiniekam. Kā to sakārtot no grāmatvedības viedokļa publikācijā "Vai nolietoto tehniku drīkst uzdāvināt darbiniekiem?" skaidroja Ildze Alksnīte, SIA "Grant Thornton Baltic Audit" vecākā revidente.

Ja darba devējs vēlas darbiniekam nodot lietu bez atlīdzības, tā būtu uzskatāma par dāvinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1912. pantu dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) 9. panta 1. daļas 32.¹ apakšpunktā ir noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikta darba devēja dāvana, kas taksācijas gada laikā nepārsniedz 15 eiro.

Arī Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 18.² punkta 9. apakšpunktā noteikts, ka darba devēja dāvanas, kuru kopējā vērtība taksācijas gada laikā nepārsniedz 15 eiro, netiek apliktas ar nodokļiem.

Attiecīgi uzņēmums grāmatvedības organizācijas dokumentos nosaka kārtību ne tikai par pamatlīdzekļiem, bet arī par mazvērtīgo inventāru, kārtību kādā to pieņem, kā un kad noraksta/nomaina. Ja uzņēmumam šādas situācijas rodas bieži – viens no ieteikumiem noteikti būtu pēc iespējas detalizētāka apraksta iekļaušana grāmatvedības organizācijas dokumentos par kārtību, kādos brīžos, kādām situācijām iestājoties, mazvērtīgais inventārs tiek nomainīts, kā arī iespējamos scenārijus mazvērtīgā inventāra nodošanai, piemēram, darbiniekiem pēc izvēles vai utilizācijai.

MK noteikumu Nr. 899 18.¹ punkts nosaka, ka, piemērojot likuma 8. panta 2. daļu, ienākumi, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir jebkuri uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata darbiniekam  izdarītie maksājumi vai labums, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Tādējādi, ja tiktu pieņemts, ka mazvērtīgais inventārs tiktu pārdots, piemēram, darbiniekam – cenai vajadzētu būt tirgus vērtībā, pretējā gadījumā starpība starp tirgus vērtību un pārdošanas vērtību apliekama ar darbaspēka nodokļiem.

Tā kā pārdošanu konkrētajā gadījumā aizvieto dāvinājums, tad aptuveno cenu aplēst, lai orientētos, vai tā iekļaujas 15 eiro robežās vai nē, iespējams, apskatot vismaz trīs dažādas tirgus situācijas. To visu ir iespējams dokumentēt, sagatavojot ekrānšāviņus, kuros redzams arī datums. Ja dāvinājuma jeb mazvērtīgā inventāra vērtība aplēšama lielāka par 15 eiro, šāds labums būs apliekams ar darbaspēka nodokļiem.

Ja vēlas darbiniekam šo lietu nodot bez atlīdzības, no sākuma nepieciešams sagatavot izslēgšanas aktu, ar kuru tiek fiksēts stāvoklis, ka mazvērtīgo inventāru vairs nav iespējams izmantot saimnieciskajā darbībā, un tā iemesls.

Un vēl – mainīta slimības lapu apmaksas kārtība

Cik svarīga var būt viena diena? Šķiet, ka pietiekami nozīmīga, lai atvieglotu darba devēju slogu saistībā ar darbinieku slimības lapu apmaksu, uzskata likumdevējs.

Proti, no 1. aprīļa darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu (A lapa) apmaksā līdz darbinieka darbnespējas devītajai dienai, bet, sākot no 10. dienas, darbiniekam piešķir slimības pabalstu (B lapa), ko apmaksā valsts. Šādas izmaiņas noteiktas ar grozījumiem likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".

Slimības naudas apmērs saglabāts līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu – ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai – ne mazāk kā 80% apmērā.