Šis ir ļoti saspringts laiks ikvienam grāmatvedim, jo notiek aktīva gatavošanās gada pārskata iesniegšanai, tomēr iesakām ikvienam atrast nelielu laika sprīdi atelpai, lai iepazītos ar marta “iFinanses” lasītāko rakstu TOP3.

1.vieta – bezskaidras naudas norēķini

Ņemot vērā, ka 2025.gada 1.aprīlī stājās spēkā izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN), kas paredz, ka uzņēmumiem būs jāievieš bezskaidras naudas norēķini, ja uzņēmumu juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro. Līdz ar to vērsāmies pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ar jautājumu – kas ir uzskatāmi par bezskaidras naudas norēķiniem, un vai par tādiem uzskatāmi arī maksājumi ar karti. Skaidrojums sniegts publikācijā “Vai maksājumi ar karti ir bezskaidras naudas norēķini?” (iFinanses.lv, 18.03.2025.) un ierindojies šī mēneša pirmajā vietā.

VID vērš uzmanību, ka uzņēmumiem jāvērtē apgrozījums atsevišķi juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā, nevis kopīgi uzņēmuma ietvaros.

Turklāt grozījumi neparedz, ka uzņēmumiem obligāti būs jāuzstāda tieši bankas karšu pieņemšanas terminālis bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai ar maksājuma kartēm. VID skaidro: “Par bezskaidras naudas norēķiniem ir uzskatāmi maksājumi, kas ir veikti ar mobilo lietotņu starpniecību, dāvanu kartēm, ar internetbankas paskaitījumiem, veicot pārskaitījumu no viena bankas konta uz citu. Par bezskaidras naudas norēķiniem, protams, uzskatāmi arī maksājumi, kas veikti ar maksājumu kartēm. Šobrīd bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanai pastāv ļoti dažādi tehnoloģiskie bankas karšu pieņemšanas termināļu risinājumi, piemēram, stacionārie, mobilie, iebūvējamie, pārnēsājamie, terminālis telefonā, mini termināļi u. c.”.

Tātad uzņēmumiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko un izdevīgāko bezskaidras naudas norēķina risinājumu.

2.vieta – bilance biedrībai

Tā kā marts bija biedrību un nodibinājumu gada pārskata sagatavošanas mēnesis, tad likumsakarīgi, ka Ilgas Bečas sagatavotā publikācija “Gada pārskats biedrībām. Bilance” (iFinanses.lv, 28.02.2025.) ir bijusi viena no vislasītākajām.

Pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” paredzēja izmaiņas, kas biedrībām jau bija jāņem vērā sagatavojot gada pārskatu par 2024.gadu. Proti, “ja organizācijas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 1 000 000 eiro, ir nepieciešama zvērināta revidenta pārbaude. Taču, sākot ar 2024.gada pārskatu, šai prasībai ir viens izņēmums – tās biedrības, kurām pārskata gadā nav bijis apgrozījuma (ieņēmumu) vai tas nepārsniedz 1200 eiro, iesniedzot gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam, drīkst nepievienot revīzijas ziņojumu”.

Attiecībā uz bilances posteņiem autore atgādina: “Bilanci sagatavo ievērojot noteikto posteņu secību, un katram postenim norāda attiecīgos iepriekšējā gada pārskata datus. Posteņus, kuros nav datu, ko ievadīt, norāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgais postenis ar summu. Ar arābu cipariem apzīmētos posteņus var sadalīt sīkāk, apvienot vai pievienot tiem jaunus posteņus, ja šādas korekcijas rada lielāku skaidrību. Apvienotos posteņus detalizē gada pārskata paskaidrojumā”.

Atzīstot ilgtermiņa ieguldījumus, jāatceras, ka: “Atšķirībā no komercsabiedrības, biedrībām ir noteikts konkrēts maksimālais kritērijs ilgtermiņa ieguldījumu atzīšanai naudas izteiksmē – 1000 eiro. Turklāt nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību aprēķina, no to sākotnējās vērtības atskaitot visus vērtības norakstījumus, tostarp pārskata gadā un iepriekšējos gados aprēķināto ikgadējās nemateriālo ieguldījumu vērtības samazinājuma un pamatlīdzekļu nolietojuma summas, ko aprēķina, sākotnējo vērtību vienmērīgi sadalot pa gadiem derīgās lietošanas laikā”.

“Sākotnējo vērtību pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, kas saņemti ziedojumā dāvinājumā vai mantojumā, nosaka, pamatojoties uz ieņēmumos iegrāmatoto summu, kas norādīta ieņēmumu un izdevumu pārskatā. Ja organizācija saņēmusi nemateriālo ieguldījumu šādā veidā, to atļauts uzskaitīt daudzuma vienībās bez novērtējuma naudas izteiksmē, ja priekšmets ir lietota kustamā manta, kuras novērtēšanas izmaksas ir lielākas nekā mantas patiesā vērtība, vai objekts, kuram varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūrvēsturiska vērtība” skaidro autore.

Svarīgi atcerēties, ka biedrības gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par organizācijas līdzekļiem, saistībām un finansiālo stāvokli bilances datumā.

3.vieta – PVN un pakalpojumi no ES

Gandrīz katrs uzņēmums saņem kādu pakalpojumu no Eiropas Savienības (ES) vai trešajā valstī reģistrēta uzņēmuma, sevišķi izplatītas ir dažādas datorprogrammas. Bet ne visi iedomājas, ka šādā gadījumā uzņēmumam ir jāreģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju. Šāds lasītāja jautājums iekļuvis topa trešajā vietā:  “Latvijas uzņēmums saņem programmatūras atbalsta un atjauninājuma pakalpojumus no Lielbritānijas uzņēmuma. Gada maksa par saņemtajiem pakalpojumiem ir 1000 eiro. Abi uzņēmumi nav reģistrēti PVN maksātāji Latvijā. Kas šajā situācijā uzskatāma par pakalpojuma sniegšanas vietu Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) izpratnē? Kuram uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN? Vai Latvijas uzņēmumam, saņemot šādus pakalpojumus, ir pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam, ja pārsvarā saņem pakalpojumus ar PVN neapliekamo darījumu nodrošināšanai?” Atbildi sniedza Ņina Podvinska publikācijā “PVN par saņemtajiem pakalpojumiem no ES – šodien un pēc 1.jūlija” (iFinanses.lv, 11.03.2025.).

“Konkrētajā gadījumā Latvijas uzņēmumam bija jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā, pirms tas saņēma pakalpojumus no Lielbritānijas uzņēmuma. Pēc reģistrācijas Latvijas uzņēmumam bija jāaprēķina PVN par saņemtajiem pakalpojumiem. Tā kā Latvijas uzņēmums pārsvarā saņem pakalpojumus ar PVN neapliekamo darījumu nodrošināšanai, tad aprēķinātais PVN kā priekšnodoklis nav atskaitāms pilnā apmērā”.

Turklāt autore atgādina: “Ar 2025.gada 1.jūliju nodokļa maksātājiem tiek dota iespēja reģistrēties PVN vajadzībām īpašā kārtībā, kas sniedz iespēju neaplikt ar PVN savas preču piegādes un sniegtos pakalpojumus, kuri vispārējā kārtībā būtu apliekami. Tādējādi, īpašajā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs aprēķinās PVN par saņemtajiem pakalpojumiem un iegādātajām precēm no citu ES dalībvalstu un trešo valstu nodokļa maksātājiem un to 20 dienu laikā deklarēs VID. Šādiem nodokļu maksātājiem nebūs tiesību atskaitīt priekšnodokli”.

“Ja uzņēmums, kurš ir reģistrējies kā PVN maksātājs, vēl nav sasniedzis likumā noteikto reģistrācijas slieksni – 50 000 eiro, un arī turpmāk plāno saņemt pakalpojumus no citas ES vai trešās valsts, tad tas ir tiesīgs paziņot VID, ka reģistrācijas numuru VID PVN maksātāju reģistrā izmantos vienīgi tādēļ, lai saņemtu pakalpojumus vai veiktu preču iegādi ES teritorijā. Pēc šāda paziņojuma VID, PVN maksātājs būs tiesīgs piemērot PVN īpašajā kārtībā”, norāda autore.